Netradicionālais tradicionālajā jeb Pieskāriens brīnumam


Igora Kudrjavceva kolēģi Rīgas Stradiņa universitātē sen nebrīnās, redzot viņu universitātes pagalmā izpildām acij dīvainus vingrinājumus. Viņš ir Integratīvās medicīnas laboratorijas vadītājs, un cigun — sena ķīniešu vingrošana — ir tikai viena no netradicionālākajām ārstniecības metodēm, kas atrodas Igora Kudrjavceva uzmanības lokā. Viņš arī prot cilvēku padarīt par nedzērāju pēc fotogrāfijas, tikai — vairs to nedara un nevienam neiesaka.



Integratīvas medicīnas laboratorija izveidota pirms diviem gadiem pēc universitātes rektora Jāņa Vētras un ekonomikas un pārvaldes prorektores Marinas Gulmanes ieros­mes.

«Pēc socioloģijas datiem, Eiropā un Amerikā aizvien vairāk iedzīvo­tāju izmanto tādas medicīnas pakal­pojumus, ko pie mums sauc par integratīvo medicīnu, citur — par netradicionālo, alternatīvo vai komplementāro.

Pētījums Amerikā rāda, ka 64–72 pro­centi amerikāņu kaut reizi izmantojuši šo medicīnu. Mūsu administrācija secinājusi, ka nepieciešams apkopot zināša­nas un informēt studentus, kas tas īsti ir,» stāsta I. Kudrjavcevs.

1983. gadā Kudrjavcevs ar ārsta diplomu ab­solvēja Rīgas Medicīnas institūtu, bet kopš tā laika papildinājis zinības arī neierastākās nozarēs — adatu terapijā, neirolingvistiskajā programmēšanā, biofizikālajā medicīnā u. c.

Kas mums neparasts, tas Ķīnā tradicionāls

Jēdziens «netradicionālā medicīna» Igoram Kudrjavcevam nepatīk: «Man labāk pa­tīk teikt komplementārā jeb papildino­šā.» Kaut vai viens piemērs: mēs par netradicionālu dēvējam gadu tūkstošos iz­kopto ķīniešu tautas medicīnu, kamēr Rietumos saka — tradicional chinese medicine.

Adatu terapijai vien ir 4000 gadu sena vēsture. Tikpat labi ķīnieši par ne­tradicionālu varētu saukt mums pierasto tikai pārsimt gadu veco ārstniecību. Pat daudzi ārsti īsti nezinot, kas, piemēram, ir homeopātija, domājot, ka tā ir vien zā­ļu tēju dzeršana. «Tā ir speciālu līdzekļu lietošana,» precizē I. Kudrjavcevs.

Laboratorijas darbībā ietilpst arī pēcdiploma apmācība un pētniecība. Pēdējā ir īpaši svarīga, jo pirms tam Latvijā zinātne «netradicionālajai» medicīnai, vei­cot objektīvus pētījumus, nav pievērsu­sies.

«Pasaulē ir daudz pētījumu par cigun — ķīniešu enerģētisko vingrošanu. Pacientiem pārbauda izmaiņas imūnsistēmā, veic asins analīzes,» skaidro I. Kudrjavcevs.

Doktors nav tikai teorētiķis — viņš ir piedalījies glābšanas darbos pēc traģiskās kodolkatastrofas Černobiļā 1986. gadā. Dabūtā starojuma deva bijusi diezgan lie­la, taču I. Kudrjavceva kolēģi «černobilie­ši» jūtoties daudz sliktāk, kamēr viņš, strādājot ar sevi, atguvis veselību. Ik die­nu vingro pēc cigun, kur galvenais ir pa­reizi atslābināt un reizē darbināt vajadzī­gos muskuļus, pareizi elpot un — sakār­tot savas domas. I. Kudrjavcevs labprāt nodemonstrē, kā pēc stundas darba pie datora atgūt spēkus, izvingrinot ķermeni.

Latvijā cigun ietekme zinātniski ir ļo­ti maz izvērtēta. Resursu trūkuma dēļ nav arī pētīta informatīvā un enerģētiskā ietekme uz ūdeni — laboratorijā vēl nav speciālās aparatūras.

Pēta brīnumaino pieskārienu

Pašlaik I. Kudrjavcevs eksperimentē ar «brīnumaino pieskārienu» (seno ķī­niešu terapijas metodiku) — pēta dažādu cilvēku plaukstu starojuma ietekmi uz īpašu, kristālus veidojošu šķidrumu. «Kad šķīdums izžūst, iegūst kristālu bil­di. Ne jau mēs šo metodi esam izdomāju­ši, Krievijā tā ir pat patentēta.

Tas tika pierādīts jau 20. gadsimta sākumā — vēl antropofiziskās medicīnas pamatlicējs Rūdolfs Šteiners teica, ka kristāli kādas iedarbības rezultātā maina struktūru,» klāsta I. Kudrjavcevs. Sīkāk viņš neko at­klāt nevēlas. Vai tas ir noslēpums?

«Pagaidām — jā. Kad šo darbu pabeig­sim, tad varēšu izklāstīt detaļas.» Pēdējā Latvijas Ārstu kongresā jūnijā I. Kudr­javcevs tikai paziņoja, ka viņa enerģētis­kā starojuma ietekmē kristāli iegūst vie­nu formu, tautas dziedniece rada citu, bet ārsts Jānis Ozols — vēl citu.

Kas īsti ietekmē kris­tālus?

I. Kudrjav­cevs skaidro tā: «Dzīvības enerģija, šis jēdziens, pastāv sen, tas saukts arī par biostrāvām, biolau­ku. Daži zinātnieki joprojām teic, ka to izdomājuši cilvēki ar psihiskām novirzēm. Tā nu glu­ži nav.

Bioloģiskā lauka jēdziens pastāv kopš 1923. gada, pirmā grāmata par to iz­dota toreizējā Padomju Savienībā 1944. gadā, kara laikā. Divi biologi — Gurvičs un Bekļemiševs — laikā, kad vi­si domāja par karu un par uzvaru, atrada laiku aprakstīt bioloģisko lauku. Tas sa­krita ar seno ķīniešu un indiešu darbiem.

Biolaukā ir siltuma stari, elektromag­nētiskais lauks, kas piemīt katrai dzīvai šūnai. Interesantākais ir gaisma — mūsu ķermenis izstaro biofotonus. Vairāk iz­staro hromosomas, tikai gaisma ir loti vāja, to nevar saskatīt, lai arī daži cilvē­ki uzskata, ka viņi redz.»

Ar speciālu aparatūru — fotoelektroniskajiem pavairotājiem — šo dzīvības gaismu var saskatīt. «Pēdējo gadu ģenē­tiku pētījumi ir pierādījuši, ka šūnas izstaro arī akustiskos viļņus, var teikt, tas dzied, spēlē mūziku,» turpina I. Kudrjav­cevs. Tas viss kopā ir starojums, ko sauc arī par auru.

Ar muskuļiem nepietiek

Galvenais, ko laboratorija vēlas veici­nāt, ir cilvēka organisma iekšējo resursu izmantošana. I. Kudrjavcevs skaidro: «Kas tagad ir veselīgs dzīvesveids? Ēst pareizus uztura bagātinātājus, dzert pa­reizu jogurtu, iet uz trenažieru zāli. Vese­lība vispirms ir pēc iespējas lielāka cil­vēka neatkarība no dažādām palīgierī­cēm. Trenažieri ir labi, ja gribat nostip­rināt muskuļus.

Ja gribat saglabāt vese­lību, jums jādara vēl kaut kas. Trenažie­ru zālē gaiss ir kondicionēts, debesu nav. Senie ārsti ir teikuši, ja virs galvas ir de­besis, jūs saņemat visu, kas nāk no Kos­mosa — Saules fotonus, kosmiskās daļi­ņas, runājot zinātniski. Metaforiski — Debesu spēku. Arī koki, putni, viss dzī­vais izstaro biofotonus, cilvēkam jābūt kontaktā ar dabu.

Vai cilvēks ar kultūrista muskuļiem ir vesels? Viņš ir atkarīgs no dažā­diem māk­slīgiem pro­duktiem, jā­ietur speciāla diēta, jātrenējas katru dienu. Tāpat fitness. Es nesaku, ka tas ir kaitīgs, taču fitness un veselība nav sinonīmi. Ar skaistu figūru nepietiek. Dažas fotomodeles izņem pēdējās ribas, lai būtu slaidākas. Tas jau ir marasms.»

Kā nožēlojamu faktu I. Kudrjavcevs vērtē kādu reklāmas filmu par Bali salu, kur putnu dziesmu vietā slavēti kokos ie­kārti, nomaskēti mūzikas skaļruņi. Ne vienam vien atpūtniekam tepat Latvijā izbraukums pie dabas nozīmē tikai šašli­ku cepšanu un mūziku no radiouztvērē­ja. Tā vietā I. Kudrjavcevs iesaka būt tuvāk dabai, arī cilvēka paša dabai.

Amerikāni lūdz, mūsējie prasa tableti

SKDS pētījums liecina, ka netradicio­nālās medicīnas pakalpojumus izmanto 30 procenti Latvijas iedzīvotāju. Stradiņa universitātes Socioloģijas katedra sadarbībā ar Integratīvās medicīnas laborato­riju nesen, pavasarī un vasaras sākumā, veikusi līdzīgu pētījumu par Rīgu — noskaidrojies, ka galvaspilsētā šis rādītājs ir 37,5 procenti.

Arī ASV daudzi veselību cenšas uzla­bot ar netradicionāliem veidiem, un pir­majā vietā ir — lūgšana (43 procenti amerikāņu). Starp citu, itin egoistiski — par sevi, otro vietu ieņem lūgšana par ci­tiem. Tālāk seko vitamīni (24,4 procenti), lūgšanas grupās (18,9 procenti) un dziļā elpošana. Tas, protams, nenozīmē, ka aiz­okeāna dakteri sēž bez darba.

Rīga ir mazliet citādāk. Pirmajā vie­tā ir fitoterapija, otrajā — homeopātija, trešajā — uztura bagātinātāji. «Mūsu cil­vēki, no vienas puses, ir tuvāk dabai. No otras puses, ja arī ārsts var izmantot ci­tas metodes, piemēram, psihoterapiju, pacients bieži vien prasa — bet, dakter, ko man dzert?» stāsta I. Kudrjavcevs.

Ceturtajā vietā Latvijas pacienti no netradicionālās medicīnas ierindojuši jo­gu un cigun. Tālāk seko manuālā un ada­tu terapija. Kamēr pašlaik fitoterapiju iz­manto 59 procenti rīdzinieku, tikai četri procenti piekopj cigun, bet viens procents — biorezonansi.

Arī I. Kudrjavcevs kā ticīgs cilvēks izmanto lūgšanu — sev, nevis kā ārstnie­cības metodi citiem: «Protams, ja cilvēks to pieņem, varu sniegt rekomendācijas, kā labāk darīt. Amerikāņu ārstiem biju­šas problēmas, ka pacienti pieprasa pie­ņemšanā lūgties kopā. Daži ārsti negrib. Manā praksē bija gadījums, kad pacients, ieraudzījis kabinetā svētbildīti, vaicāja, vai mēs nevaram palūgt Dievu kopā? Varam, kāpēc gan ne.»

Lūgšana, protams, nav ne tablete, ne homeopātisks līdzeklis. «Tā ir vēršanās pie Radītāja. Ideālā variantā palīdz aug­stākais spēks. Arī organisms noskaņojas šo palīdzību pieņemt. Oficiālā zinātne šo spēku noliedz, bet tikai tāpēc, ka pagai­dām nespēj to objektivizēt.»

Pumpē no Kosmosa balto balzamu

Universitātē kolēģu attieksme pret I. Kudrjavceva darbību mēdz būt dažāda, bet nopietnu domstarpību nav. Viņš stingri ievēro kādu principu — iespēja­mi vairāk objektīvas realitātes un izvairīties no mistikas un neskaidrībām.

Šī attieksme pamazām aizbaidījusi arī visvisādus pesteļotājus, kuriem drī­zāk jāmeklē atsaucība pavisam cita veida iestādēs. Laboratorijas pirmsākumos gan viņu nav trūcis.

«Viens bija izgudrojis balto kosmisko balzamu, kuru viņš sūtī­ja cilvēka slimajās čakrās. Es teicu, vai nevar ieliet nogaršot: melno balzamu zi­nu, balto — ne. Nē, to nevarot redzēt, tas nāk no Kosmosa,» atceras I. Kudrjavcevs.

Arī interneta sludinājumos ir gana piedāvājumu, piemēram, dziedināties pie reiki avatāras. «Indiešu terminoloģijā avatāra ir dieva iemiesojums,» pasmaida I. Kudrjavcevs. Viņš gan atturas runāt par šarlatāniem, tā varot saukt vienīgi blēžus, kas krāpjas apzināti.

Traģikomis­kākais piemērs bija pirms vairākiem ga­diem, kad Pļavniekos pieķēra «benzīna terapeitu». Kādam pacientam viņš izrak­stīja 93., citam 95. marku. Iekšķīgi, starp citu…

Pavisam citādi esot, ja «ekstrasenss» pats tic savām iedomātajām spējām. I. Kudrjavcevu nesen apciemojis īpatnis, kurš pieslēdzies Oriona zvaigznājam un saņem informāciju. «Piedāvāja man uz­dot jautājumus, orionieši zinot par Visu­mu visu.»

Dažs ārstē neesošu vēzi

Kudrjavcevs nekādā gadījumā ne­uzskata, ka cigun vai homeopātiju drīkst pretstatīt «parastajām» metodēm. Kad vajadzīga reanimācija, nekādiem ķīniešu vingrinājumiem nav laika.

Arī onkologi ir pamatoti noraizējušies, jo ne reizi vien piedzīvojuši, kad ierodas pa­cienti ar vēzi pēdējā stadijā. Ar tautas dziedniecību un adatu terapiju šādas kaites nevar izārstēt.

Igoram Kudrjavcevam ir zināms gadījums, kad kāda sieviete devusies pie «kosmis­kiem dziedniekiem», kas, paskatoties uz auru, nešaubīgi noteikuši vēzi. Laimīgā kārtā sirdzējai bija nevis vēzis, bet mastopātija. Ar homeopātiju, lūgšanām un nelie­lu operāciju labdabīgais audzējs uzveikts.

«Es esmu redzējis tikai vienu zināt­nisku publikāciju no Vācijas, kur patie­šām bija konstatēts ļaundabīgais audzējs, kas pats no sevis pārgājis, slimniekam meditējot. Un «Discovery» rādīja puisi, kuram diagnosticēts smadzeņu vēzis.

Viņš nodarbojās ar psihotehniku, ko sauc par vadāmo vizualizāciju, pusgada laikā atbrīvojies no audzēja un kopš tā laika dzīvo jau 20 gadus,» tās ir I. Kudr­javcevam zināmās neparastās uzvaras pār vēzi.

Viņš uzsver, ka cilvēks var va­dīt norises savā organismā, tātad teorē­tiski arī uzveikt vēža šūnas. Ir pat jauna zinātnes nozare — psihoneiroimunoloģija, kas pēta, kā ar domu palīdzību regu­lēt savu imūnsistēmu. Tomēr vēža pa­cientiem paļaušanās uz meditāciju vien visdrīzāk draud ar bēdīgu galu — īpašās spējas piemīt retajam.

Atveseļošanās pārsteidz

«Brīnums ir tas, ko nevar izskaidrot pat netradicionālā medicīna. Tas, kas no­tiek ar Dieva palī­dzību,» teic I. Kudrjavcevs. Vai viņš pats ir pieredzējis ko lī­dzīgu? «Pirms da­žiem gadiem pie mums uz cigun grupu atnāca sie­viete ar nieru ne­pietiekamību. Vi­ņa visa bija dzel­tena, divreiz nedē­ļā gāja pieslēgties mākslīgajai nierei, īsi sakot, bija uz robe­žas. Ārsti nezināja, cik ilgi viņa nodzīvos. Pēc dažu nedēļu nodarbībām dzeltenums pārgāja, veselība atgriezās. Viņa ļoti rūpī­gi strādāja ar sevi, četras stundas dienā, izpildīja visas instrukcijas. Pēc tam šī sie­viete izmācījās par masieri.»

Igora Kudrjavceva kabineta plauktu rota uz zīda uzgleznots eņģelītis. Izrādās, kad cilvēki sāk rūpīgi ar sevi strādāt, ne tikai veselība atgriežas, bet arī sāk izpaus­ties agrāk nemanītas radošās spējas. Tā kādai sievietei cigun atraisīja interesi par zīda apgleznošanu. Turklāt labā lī­menī, ir pasūtījumi, bijusi izstāde.

Labāk lai dzer, nevis burties

Kamēr vieni cenšas gūt veselību sev un citiem ar lūgšanu, ir arī ļautiņi, kas gatavi ķerties pie melnās maģijas rituā­liem, lai uzsūtītu nelaimi kaimiņam, priekšniekam, sievas vai vīra mātei. Un ir «burvji», kas piedāvā šādus pakalpoju­mus.

I. Kudrjavcevs to neuzskata par nožē­lojamu māžošanos vien: «Tas ir bīstami. Cilvēki izmanto kādus neredzamus spēkus. Šāda iedarbība uz otru cilvēku, turklāt ar negatīvu nodomu, nešaubīgi ir bīstama.

Kad sūtām citam kādu enerģiju, mūsu nervu šūnas noteiktā veidā kombinējas, veidojas smadzeņu informatīvais lauks. Ja tas ir negatīvs, tas gluži kā inde grauj cilvēku pašu.»

Manipulācijas ar nezināmiem spēkiem, pat ar labiem nodomiem, ir nevēlamas. Var jau saprast, ka ir vēlme atgūt, teiksim, no ģimenes aizgājušo vīru, tikai šāda pieeja būtībā uzskatāma par nozie­dzīgu. Ja reiz laulība ir sabrukusi, tad tam ir bijis kāds iemesls.

Igora Kudrjavceva teiktajam ir pamats — pirms vairākiem gadiem viņš ir pētījis šīs «pieburšanas» metodes un apgalvo: «Ārstēšana pēc fotogrāfijas nav nekāds brīnums. Reiz, tas bija sen, pie manis atnāca sieviete ar vīra dzērāja foto. Es veicu rituālu, viņš patiešām pārstāja dzert. Ti­kai kas notika? Viņš sāka klupt virsū sie­vai — tu laikam biji pie kaut kādas tantītes.

Sieva godīgi atbildēja, ka pie tantītes nav bijusi. Vīrs juta, ka kaut kas ir izdarīts, jo vairs negribējās dzert, tikai viņam tas šķita slikti. Ja cilvēks pats nav nobriedis, nedrīkst viņu šādi ietekmēt.»

Tiesa, viens labums piespiedu attu­rībniekam tomēr bijis. Dažas nedēļas nodzīvojis skaidrā prātā, vīrs nācis pie apjēgas, ka tiešām žūpojis par traku, devies pie nar­kologa un iešuvis ampulu.

Lai arī fakti apliecinot «foto iedarbī­bu», laboratorijā šis fenomens nav izpē­tīts. «Tā nav integratīvā medicīna, tas ir pavisam kas cits, ko vajag uztvert kā ek­sistējošu realitāti, kas zinātniski gan nav izskaidrota,» saka I. Kudrjavcevs. Mācīt ārstus pēc fotogrāfijas viņš negrasās. Kā smejoties kolēģis stomatologs, paldies Dievam, pēc foto zobus nerauj.

«Ja jūs gribat cilvēkam palīdzēt no at­tāluma, sauciet talkā Dievu. Viņš zina, KĀ,» piebilst I. Kudrjav­cevs.

Māris Puķītis, «Nedēļa», 2005.g.

Izveides datums : 08/02/2007 @ 02:34
Pēdējās izmaiņas : 08/02/2007 @ 02:34
Kategorija : Par integratīvo medicīnu
Lasīts 2020 reizes

 Pirmsdruka      Izdrukāt lapu