Igors Kudrjavcevs

Medicīnas cigun ir sena Ķīnas ārstniecības un atveseļošanas sistēma, kas ietver “trīs dārgumus”- pareizu elpošanu, pareizas kustības un pareizu domāšanas veidu. Latvijas Veselības ministrijā medicīniskais cigun ir apstiprināts par oficiālu ārstniecības un profilakses metodi, tā dēvēto medicīnas tehnoloģiju.
Terapeitiskā efekta pamatā ir tradicionālā Ķīnas medicīnas mācība par ci enerģiju, par to, kā tās stāvoklis un cirkulācijas veids ietekmē veselību. Ārstniecībā un profilaksē tiek izmantoti divi cigun terapijas veidi: cigun vingrinājumi (kustības, elpošanas un mentālie), ko pacients vai pacientu grupa izpilda speciālista (kas parasti tiek dēvēts par cigun meistaru) vadībā, un arī tā dēvētās ārējās ci iedarbība. (ārējā ci ir enerģija, kas uz pacientu tiek izstarota no cigun meistara ķermeņa dažādām zonām un punktiem, vai nu tiešā kontaktā, vai bez tā). Šoreiz runāsim par vienu no “trim dārgumiem”- pareizu domāšanas veidu. Un sāksim ar prāta nomierināšanu, ko var panākt ar centrēšanas metodi.

Definīcija un uzdevums.
Centrēšanas būtība ir visas savas uzmanības un apziņas ievietošana ķermeņa iekšienē. Pirms tehnikas sīkāka apraksta piedāvāju īsu teorētisku ievadu.
Galvenais centrēšanas uzdevums ir prāta nomierināšana. Mūsu saprāts, apziņa un prāts tradicionāli ir raduši visu kontrolēt. Prātā pastāvīgi rosās domas. Tās var būt gan patīkamas, gan nepatīkamas, bet vienmēr plūstošas, mainīgas un, ja domām tiek ļauta vaļa, tās jau pēc dažām minūtēm novērš mūsu uzmanību no veicamā uzdevums.

Kas notiek centrēšanas stāvoklī?
Laikā, kad prāts ir mierīgs, organismā notiek daudzi svarīgi fizioloģiski procesi. Nozīmīgākie no tiem ir trīs: atpūšas galvas smadzeņu garoza, sāk intensīvāk darboties smadzeņu zemgarozas centri, dziļi atslābinās lielie un mazie muskuļi. Mēģināsim sīkāk paanalizēt, kas īsti šais procesos notiek.

Pirmkārt, centrēšanas stāvoklī atpūšas galvas smadzeņu garoza. Garoza atpūšas, tātad ātrāk atjaunojas spēki. Ir taču zināms, ka piecu minūšu ilga dziļa atslābināšanās sniedz tādu efektu, it kā gulēts būtu vismaz pusstundu. Tā notiek tāpēc, ka garozu ātrāk atstāj uzbudinājuma perēkļi. Šie perēkļi pamatā ir elektriski impulsi, un uzmanības koncentrēšana ķermeņa iekšējos apgabalos pārslēdz elektrisko aktivitāti uz iekšieni. Šāda pārslēgšana ir iespējama tādēļ, ka pastāv tā dēvētās kortikoviscerālās saiknes, proti, smadzeņu garozas (latīņu cortex) saiknes ar iekšējiem orgāniem (latīņu viscera). Tātad eksistē smadzeņu saikne ar jebkuru no iekšējiem orgāniem, un šī saikne ir jātrenē. Centrēšanas procesā šī saikne ar domu spēku palīdz pārslēgt garozas enerģiju uz iekšieni.

Otrkārt, centrēšanas stāvoklī sāk labāk darboties zemgaroza. Smadzeņu
zemgarozas centru mums ir ļoti daudz. Šie centri un dziedzeri vada visus orgānus. Vislabāk pazīstamie centri ir hipofīze, kas ražo hormonus endokrīno dziedzeru vadīšanai, hipotalāms, kas kopā ar citām smadzeņu struktūrām atbild par uztveri un emocijām, un čiekurveida dziedzeris epifīze, kuras pārziņā ir cilvēka bioritmu organizācija un pigmentācijas apmaiņa. Bet zemgarozā ir vēl daudzi citi centri.
Prāts ir radis visu kontrolēt. Padod tik prātam barību, un tas šo barību bezgalīgi zelēs un atgremos – atkal un atkal no jauna pārmals domas. Tomēr prāts maldās, domādams, ka spēj pilnībā kontrolēt veselības stāvokli. Uzdodiet prātam jautājumu: cik kortikoliberīnus mana hipofīze ir saražojusi pēdējo divu minūšu laikā? Atbildes vietā – klusums. Un kā nu ne – prāts, visticamāk, nemaz nezina, ka tādi kortikoliberīni vispār ir. Tomēr bez tiem mēs nevaram dzīvot – šīs vielas regulē daudzu dzīvībai svarīgu hormonu veidošanos. Nupat minētais ir tikai viens piemērs, bet organismā ir tik daudz kas tās, par ko mēs nemaz nezinām! Tāpēc ar mums nenotiks nekas ļauns, ja prāts mazliet atpūtīsies. Tas nāks tikai par labu. Nebūdami pakļauti pastāvīgai apziņas kontrolei, smadzeņu zemgarozas centri strādā pat labāk.

Treškārt, centrēšanas stāvoklī atslābinās muskuļi. Atslābināts muskulis labāk atpūšas, jo to vadošie galvas smadzeņu centri atbrīvojas no uzbudinājuma. Tas notiek tāpēc, ka sasprindzināts muskulis pastāvīgi raida uz smadzenēm signālu “es strādāju, man vajadzīgs nervu stiprinājums”, bet atslābināts muskulis šādu signālu neraida. Smadzenes nestrādājošam muskulim, protams, pārstāj veltīt papildu uzmanību, un sākas ilgi gaidītā atpūta.
Turklāt atslābinātā muskulī uzlabojas asinsrite, it īpaši – sīkajos asinsvados. Līdz ar to paātrinās vielmaiņa un no asinīm tiek ātrāk izvadīti sārņi. Arī tas rada patīkamas sajūtas.
No psiholoģijas un enerģētikas viedokļa, nomierinot prātu, tiek saglabāta enerģija, ko mēs bieži vien mēdzam izšķiest, lai gūtu ārēju kairinājumu, vārdu sakot, kosmosa apsildīšanai.
Pasaule paķēra mūsu uzmanību, jo uzmanība nozīmē spēku, enerģiju. Un visai daudz ir to, kas vēlas no mums šo enerģiju iegūt. Tā ir ļoti vērtīga, jo cilvēks ir šīs planētas augstākā būtne, un Dievs viņu apgādā ar visaugstākās kvalitātes enerģiju. Šī enerģija ir ļoti radoša. Un mēs to tērējam, ja esam stipri uzbudināti, satraukti. Stiprs uzbudinājums ir ļoti nelīdzsvarotu ārējo kairinātāju sekas. Sv.Damaskas Jānis raksta, ka šādos gadījumos enerģija pārvēršas kaislībā, un kaislību nomaina skumjas.
Ķīniešu tradīcijā ir jēdziens pieci zagļi. Raug, ko par tiem raksta vienas no, manuprāt, labākajām grāmatām par Taidzi Cjuaņ autors Čou Dzunhua: “Dao teorijā ir aprakstītas pāru atbilstības enerģija un nieres, gars un sirds, dvēsele un aknas, Po jeb dvēseles neapzinātais plaušas, zināšanas un liesa. Ja visas šīs dzīvībai svarīgās enerģijas un orgāni spētu mijiedarboties tā, kā daba to noteikusi, jūs izjustu brīnišķīgu vienotību ar dabisko Dao ceļu. Tomēr “pieci zagļi” pārtrauc orgānu un enerģiju dabisko mijiedarbību, traucējot meditāciju un/vai ikdienas dzīvi. Šie pieci zagļi ir acis, ausis, mute, deguns un apziņa. Ja tiem tiktu ļauta vaļa, tie nozagtu ķermenim visu iekšējo enerģiju. Tāpēc tiek piedāvāti dažādi līdzekļi, kā saglabāt kontroli pār tiem.
Ir teikts, ka ausīm ir jāpaliek bez dzirdes, lai enerģija varētu koncentrēties nierēs. Acis ir jāaizver,lai tās būtu bez redzes un apzinātā jeb nomodā esošā dvēsele koncentrētos aknās. Mute ir jātur ciet, lai tā būtu bez valodas, un gars koncentrētos sirdī. Degunam ir jāpaliek bez ožas un Po tiek virzīts uz plaušām. Un, visbeidzot, prāts jātur bez saraukuma, lai zināšanas jeb izpratne koncentrētos liesā”. 1 Neiedziļināsimies terminoloģijas sīkumos, jo ir atšķirība starp to, ko ar vārdiem dvēsele un enerģija saprotam mēs un ko ar to domā daoisti. Bet ne jau par to mēs vēlamies runāt. Galvenais ir – ko darīt, lai saglabātu enerģiju.

Centrēšanas tehnika.

Man, eiropietim, sākumā nebija saprotams, ko nozīmē turēt acis bez redzes, ausis – bez dzirdes un degunu – bez ožas. Tikai par muti viss it kā skaidrs – būdama ciet, tā nerunā.
Bet prāts – un bez satraukuma?! Pamēģiniet kaut pāris minūšu nedomāt, un domas tūdaļ pat klusi klusītiņām pa vienai vien ieperinās galvā, un tad jau to plūsma kļūst aizvien stiprāka... Pirmā doma ir par to, ka “man nav nekādu domu”. Un ar to arī pietiek, lai tās sāktu rakņāties, kašāties, grūstīties, jo ikviena no tām tīko tieši sev piesaistīt vislielāko uzmanību; viena uzbudina, bet otra dzen depresijā...

Pēc daudzām konsultācijām ar skolotājiem un literatūras studēšanas ir izkristalizējusies šāda tehnika.

Pirmais posms – visu savākt Kristāla Pilī. Šai skaistajā vārdu savienojumā vairāki mūsdienu atveseļojošā cigun meistari ir nodēvējuši galvas smadzeņu dziļo rajonu hipotalāma un hipofīzes apkaimē (sk. attēlā – gaišā bumbiņa).



Ērti apsēdieties simetriskā pozā.
Sāksim ar redzi. Acis ir puspievērtas. Tā noteikts cigun. Tomēr ir atšķirības – dažus cilvēkus ļoti satrauc ārēji signāli un, ja tā notiek arī ar jums, acis labāk aizvērt pavisam. Dažus vairāk satrauc pašu fantāzijas un domas – ja ir tā, acis labāk neaizvērt, bet turēt atvērtas.
Iedomājieties Kristāla Pils atrašanās vietu. Padomājiet par to, ka šī smadzeņu daļa ir visdziļāk apslēptā un drošākā vietā. Tajā valda klusums un miers,
Tagad iedomājieties, ka jūsu acis sāk ielūkoties Kristāla Pils iekšienē. Pamazām gandrīz visa redzes uzmanība tiek vērsta uz iekšu. Acis it kā pagriežas tā, lai ielūkotos galvaskausā. Un tikai aptuvenu viens procents redzes uzmanības paliek sardzē un kontrolē apkārt notiekošo. (Viens procents ir aptuvens lielums. Būs tieši tā, kā jūs to iedomāsieties. Šī kontrole ir vajadzīga, ja acis ir atvērtas vai pusatvērtas. Tad organisms jūtas mierīgāk, drošāk – tas zina, ka visu redz un kontrolē).
Tagad pienākusi kārta dzirdei. Iedomājieties, ka jūsu ausis sāk ieklausīties Kristāla Pilī, tās rāmajā klusumā. Pamazām visa dzirde tiek vērsta sava organisma iekšienē. Ausis it kā pietuvinās smadzeņu centram. Un tikai aptuveni viens procents dzirdes uzmanības paliek sardzē, kontrolē apkārt notiekošo.
Tagad kārta ožai. Iedomājaties, ka jūsu deguns saož Kristāla Pils smaržas, tas it kā ieožas šai Kristāla Pilī aizvien dziļāk, it kā tur atrastos kāds neatkārtojams brīnišķa aromāta avots. (Pēc ilgākas cigun praktizēšanas daudzi pie aukslējām – šis apvidus robežojas ar Kristāla Pili – sajūt patīkamu garšu vai smaržu. Tā ir viegla, tikko jūtama, toties ļoti patīkama un ne ar ko nesalīdzināma. Dažkārt arī es to sajūtu. Pēc šīs sajūtas nevajag īpaši censties, tai nevajag īpaši censties, tai nevajag pievērst uzmanību, tomēr tā mēdz notikt). Pamazām gandrīz visa oža tiek vērsta uz iekšu. Nāsis it kā pietuvinās smadzeņu centram. Un tikai apmēram viens procents ožas uzmanības paliek sardzē un kontrolē apkārt notiekošo.
Tagad kārta mutei un mēlei. Mute ir ciet. Iedomājaties, ka vārdi, kas varētu plūst no mēles, tiecas uz Kristāla Pili. Arī garšas uzmanība tiecas uz Kristāla Pili. Pamazām visa mēle it kā pārvietojas smadzeņu iekšienē.
Tagad – prāts. Iedomājaties, kurā galvas daļā visvairāk koncentrējas jūsu domas, kurā apvidū tās ir redzamas, sajūtamas, vai varbūt ir skanošas, sadzirdamas... Parasti tas mēdz būt pieres vai paura apvidus, bet varbūt arī citur. Dažas sekundes, vai, ja vajadzīgs, minūtes, iedomājieties, kā galvā čum un mudž domas, kā tās izskatās, kā ir sajūtamas. Kad šī aina kļūst skaidra, ļaujiet domām plūstoši pārvietoties uz Kristāla Pili, ieplūst tajā. Ja jūtaties drošāk vienu procentu domu varat atstāt ārpus Pils – lai saglabātu kontroli un pār-liecību, ka neesat pavisam atslēgušies no pasaules.
Kad visas piecas enerģijas ir koncentrētas iekšienē, iztēlojieties tās kā kaut ko skaistu kā mirdzošu bumbiņu, saulīti vai tamlīdzīgi. Galvenais. Lai tās visas būtu sakopotas šajā bumbiņā, saulītē vai tml.
Tiklīdz tas izdodas, sākas otrais posms – gremdēšanās dziļumos.
Tagad piecu enerģiju saulīte jāievada dziļāk.

Mums pieejamā cigun literatūrā ir ieteikts uzmanību vai apziņu (turpmāk izmantosim tikai jēdzienu uzmanība) koncentrēt apakšējā daņtjaņ centrā, kas atrodas vēdera lejasdaļā, zem nabas (tas aptuveni atbilst indiešu svadhistānai). Ieeja šajā centrā ir akupunktūras punkts cihai, kas atrodas aptuveni 3 cm zem nabas centra. Pats daņtjaņ atrodas vēdera dobuma iekšienē.
Daņtjaņ funkcijas ir dažādas. Klasiskajā cigun to mēdz dēvēt par kausējamo krāsni, proti, par vietu, kurā notiek enerģijas transformācija: no enerģijas, kas ienākusi no ārienes, tiek ražota enerģija, kas baro ķermeni. Ja mēs koncentrējam uzmanību uz daņtjaņ tas tiek aktivizēts un sāk ražot enerģiju. Turklāt arī tad, kad jūs pārtraucat nodarboties un vairs nedomājat par daņtjaņ, tas vēl joprojām turpina darboties. Savukārt regulāra, ilgstoša prakse palīdz panākt to, ka daņtjaņ nepārtraukti baro ķermeni un sniedz tam daudz derīgas enerģijas. Un tā ir ne tikai un ne tik daudz seksuālā enerģija, kā uzturoša , barojoša, spēcinoša un radoša enerģija.
Visvienkāršāk ir piecu enerģiju saulīti iegremdēt daņtjaņ.
Lai to izdarītu, iztēlojieties, ka līdz ar katru izelpu saulīte pamazām laižas arvien zemāk. Daudziem to ir vieglāk izdarīt, iztēlojoties smilšu pulksteni vai pa spirāli lejup ripojošu bumbiņu. Bet tikpat labi var izvēlēties kādu citu tēlu vai neiedomāties neko. Saulīte nokļūst vispirms mutes, tad kakla līmenī, pēc tam caur krūškurvi un saules pinumu nolaižas līdz daņtjaņ un ieslīd tajā. Šo virzīšanos veicina izelpa. Līdz ar katru izelpu ķermenis atslābinās un saulītei ir vieglāk pamazām pārvietoties uz leju. Tās kustības ātrums var būt dažāds – lai tikai būtu ērti un nevājinātos uzmanības koncentrācija.
Pat ja jūs nedarīsiet neko vairāk, bet tikai novadīsiet saulīti daņtjaņ, jau būs panākts vērā ņemams efekts. Jūs izjutīsiet nieru atslābinājumu, domu kļūs mazāk vai arī tās izzudīs pavisam. Ja gremdēšanas daņtjaņ notiek guļus stāvoklī, iespējams arī aizmigt. Ir cilvēki, kas metodi veiksmīgi izmanto, lai cīnītos ar bezmiegu.
Sieviete, kas nodarbojas ar cigun, stāstīja par savu vīru, kurš viņu sīki izvaicājis, kas notiek cigun nodarbībās, kuras viņa apmeklē. Vīrs uztraucies, vai tajās nenotiek kaut kas peļams. Un, izdzirdējis stāstījumu par gremdēšanos daņtjaņ, nolēmis pārbaudīt, kā tas iedarbojas. Vīram metode ļoti iepatikusies, jo tā viņš iemācījies ātri aizmigt. Pietiek tikai apgulties gultā, aptuveni trīs reizes ieelpot un izelpot, raugi, viņš jau krāc! Lieliski! Toties vietējai aptiekai gan skāde – zaudēts pastāvīgais miegazāļu pircējs...
Tātad jūsu saulīte ir ievietojusies daņtjaņ. Tagad iedomājieties, ka caur degumu ieelpojat daņtjaņ. Ieelpa – gaiss ieplūst daņtjaņ, izelpa – gaiss caur degunu no tā izplūst. Koncentrējieties uz elpošanu, uzmaniet tikai savu elpu. Ja domas novirzās, ieelpu un izelpu pavadiet ar vārdiem “ieelpa” un “izelpa”. Tos varat izrunāt gan klusi pie sevis, gan arī skaļi, ja vien ir piemēroti apstākļi. Dariet kā jums ērtāk.
Gūstiet no šīs nodarbes baudu! Tas gan notiek reti – it sevišķi, ja runājam par ķermenisku baudu. Šo procedūru varat atkārtot daudzas reizes dienā. Nu vismaz pāris reižu jau nu gan to vajadzētu izpildīt.
Sarežģītākas centrēšanas metodes var apgūt tikai sertificēta medicīnas cigun speciālista vadībā.

Žurnāls „Psiholoģija mums”, 2005.g.

Izveides datums : 12/12/2006 @ 00:35
Pēdējās izmaiņas : 27/07/2009 @ 21:52
Kategorija : Atveseļošanas vingrošana Cigun
Lasīts 3621 reizes

 Pirmsdruka      Izdrukāt lapu