Labdien! Sveiciens doktoram no skolotājas Lailas Bergmanes. Tikāmies Laurenčos un man tika meklēts laimes punkts, lai noskaidrotu - vai esmu laimīga, bet pēc tam ieteikts masēt punktu pie auss, jo tā bija aizkritusi un pat nedaudz smeldza, jutos kā mucā. Darīju to regulari ceļā līdz Rīgai un notika brīnums. Jau atceļā autobusā sāku sadzirdēt kolēģīti. Man jau sākumā radās liela ticība šai zinātnei un rādītā filma par puisi Ķīnā, kuram atjaunoja redzes un sejas nervus, vecajiem un slimajiem ļaudīm aizkustināja līdz asarām.
Laila, 2009.g. 8. augustā.

Mans lielākais sasniegums ir tas ka pēc vakardienas Ciguna nodarbības es beidzot sajutos pilnīgi vesela un ņipra.Tieši tik pat labi, kā bija pirms vairākiem gadiem, jaunībā.

Vēl bija man interesants piedzīvojums braucot nelielā ceļojumā ar mašīnu negaisa laikā lija lietus. Man bija patīkami pa logu vērot dabu un tad es sajutu rokās to pašu tirpoņu un pilnumu sajūtu, kuru mēs jūtam nodarbību laikā.Tā sajūta ilga vismaz stundu un es jutos ļoti labi, jutu ka manī ir kāds spēks un notiek kāda kustība. Nekad agrāk braucot auto negaisa laikā neko tādu nejutu.

Ārija, 2009. g. 30. jūlijā.

Gada Veiksmes Meditācija (GVM) Rīgā ir notikusi 2008. gada 30. decembrī, Jelgavā - 2009. gada 3. janvārī. Paldies Dievam, veiksmīgi.
Lūk, ko saka daži šī pasākuma dalībnieki:

"Nesaprotami, ka cilvēki nepriecājas par saviem panākumiem, neizsaka pateicības vārdus. Pateicība, prieks, uzslavas vēl vairāk nostiprina panākumus. Es kādreiz mācījos menedžmentu pie viena amerikāņa. Viņa mācība man ļoti labi iespiedusies gan atmiņā, gan rīcībā – par pateicību. Nav jau tā, ka samaksā naudu un saņem pakalpojumu, domā viss kārtībā. Vēl jau ir lojalitāte. Attiecības turpinās, tiek piesaistīti vēl draugi un paziņas. Pakalpojums uzlabojas, ieguvēji ir visi!"

„Liels paldies par vakardienu! GVM izdevās lieliski. Mēs veiksmīgi ļāvām savām Dzīvā ūdens upes straumēm plūst nākotnē”

„Zālē visapkārt virmoja labestība, miers, mīlestība, gaisma (brīnišķīgās sajūtas tajā vietā piedzīvoju pirmo reizi)”

„Siltums kā vasarā, gaisma kā vissaulainākā dienā, vieglums- it kā mani nestu spārni. Saikni ar Radītāju pirmoreiz sajutu”

„GVM ir radoša lieta – ja kaut kas nesanāk, tad var atkārtot pēc laika”

„Kad Jūs runājat par Saulīti, bija jūtams, ka patiešām iekšā brīnišķīga Saulīte, un sirdī tāda Saulīte kā visgaišākajā vasarā”

„Tādas pasakainas sajūtas iekšā man un visapkārt; tīrā fantastika - kā skaista uguņošana”

Par Cigun kopumā un 2008.g. 5.-6. Jūlija semināru

Nevar atņemt pārdzīvojuma pieredzi. Svētais Augustīns ir pateicis vēl labāk:
„ Ir trīs laiki: pagātnes tagadne, tagadnes tagadne un nākotnes tagadne”. Neskatoties uz to, kāds ir bijis pārdzīvojuma piedzīvojums, tas ieņem cilvēka dzīvēs pietiekoši stabilu pozīciju un nelabprāt to atdod.
Ir pagājis pietiekams laika sprīdis, kopš Cigun nodarbībām vasaras seminārā, bet palicis pozitīvas pieredzes mantojums, ar kuru kādu laiku var kompensēt „iztrūkumu”, kurš reizēm atklājas cilvēku dzīvēs, ja godīgi iztaisa savu jūtu revīziju. Tie nebija tikai vingrojumi šajā laikā, bet tas bija „vārds” (ar kuru vispār iesākas visa pasaules kārtība...), kas pavadīja nodarbību gaitu un piešķīra tām jēgu un saturu... ,kuru nav viegli aizmirst.

Runājot par Cigun nozīmi manā dzīvē, iedrošinājos mazliet izmantot tekstu no studiju darba kustību improvizācijas analīzē savā studiju priekšmetā,- tā man būtu vieglāk nopamatot, kāpēc Cigun ir tik svarīgs, ja ir vēlme iemācīties paļauties uz savu ķermeni un vadīt to.
Un tā
” ...domāju par to, cik zinošs vispār cilvēks ir, lai uztvertu organisma kopumā raidītos signālus un „atkodētu”, un saprastu. No ārvides un organisma iekšējās vides tie tiek sūtīti un rosina mūsu maņu orgānu reakcijas, atspoguļojas mūsu sajūtās un priekšstatos. Par cik sajūtu radītais „tēls” top ļoti sarežģītu procesu rezultātā, nav tik vienkārši kā karti atritināt uz galda un nolasīt. Tādēļ to, ko jūtam savā ķermenī: siltumu, enerģijas un spēka pieplūdumu, nepatiku pret kādu no tām – nav viegli ietērpt vārdos. Tikpat sarežģīti, manuprāt, izprast otru cilvēku – jo katrā no mums ir tik daudzveidīgas un tajā pat laikā neizskaidrojamas izjūtas. Iedziļināties jeb iegremdēties sevī nav vienkārši: ir vajadzīga pilnīga paļaušanās savam ķermenim un klausīšanās tā darbā. Ar to gribu sacīt, ka emocijas un prāts iet katra pa savu ceļu, bet tomēr paralēli, pietuvojoties un attālinoties, un ķermenis „pieraksta” tās savās kustībās. Nemitīgā ritmā un steigā nav laika vai pat nav laika sevī ieklausīties. Bieži lietojam izteicienu, „ka es to būtu zinājis...”, bet, iespējams, tas ir tas, kāpēc aizejam „tur - nezin kur” un atnesam sev „to – nezin ko”.

Izvērtējot savu kustību improvizācijas nodarbībās pie Suzannas (vieslektores no Lielbritānijas), varu secināt, ka attiecībā uz dažām kustībām (ņemot par pamatu kustību analīzi pēc Lābana analīzes struktūras) ir notikušas izmaiņas, bet ne uz visām tās varētu attiecināt. Nodarbībās pie Suzannas, man bija grūti veikt kustības, kas raksturojas ar smago svaru (tās prasa darbu ar muguru).Turpmāko nodarbību laikā, manuprāt, tāda veida kustības nelietoju vispār, jo, protams, bija pilnīga izvēles brīvība. Es noteikti varu teikt, ka es gribētu, lai mana mugura būtu plastiskāka, un ar šo ķermeņa daļu strādāt izteiktākā mērā, bet man ir grūti, Šķiet pat, ka sāp...Sensoro signālu uztveri iespaido tādi specifiskie apstākļi kā kairinātāja iedarbība uz attiecīgo maņu orgānu un sadarbība ar to, attiecīgo receptoru un smadzeņu centru funkcionālais stāvoklis, arī apziņas stāvoklis.

Man šķiet svarīgi kustību improvizāciju skatīt kopumā ar visām cilvēkam piemītošajām maņām: Ko darām, kad, pa mežu ejot, mūsu seju kā zīdautā ieauž zirnekļa tīkls? ... mūsu kustība var būt strauja, nepacietīga, tā var būt maiga un saudzējoša, notraucot to, pavisam maigi ziņojot– nu kur tu te gadījies. Tā arī mūsu ķermeņa kustības var būt pilnīgi spontānas, neapzinātas...”
Šos divus fragmentus no sava darba izmantoju, lai patiesi un neviltoti nopamatotu Cigun nodarbību nozīmi, ja vien ir vēlēšanās iemācīties „lasīt” sevi, ieklausīties savā ķermenī. Cigun nodarbību laikā bija gandarījums saņemt ne tikai vienkāršas direktīvās vingrinājumu izpildē, bet bezgala jēgpilnu pavadošo tekstu -, kas izpratni veicināja. No otras puses, pievēršot daudz lielāku nozīmi teiktajam, kas suģestēja, nepiedomāju pie kustību secības...Tā mana vaina. Joprojām uztveru Cigun kā būtisku savas specialitātes sastāvdaļu, daudzu citu iemeslu dēļ Cigun nodarbības uztveru kā ļoti nozīmīgas manā dzīvē; joprojām esmu pārliecībā, ka tā ir viena no ārstniecības būtiskākajām sastāvdaļām, par cik lietojama savlaicīgi – negaidot, kad organisma sarežģītajā mehānismā kaut kas nobruks... Tikai pietiekami grūtas, pirmkārt. Gandrīz neiespējami apgūt vienatnē, otrkārt. Bet šis moments -„Oвладевая техникой сосредоточения, необходимо соблюдать следующие требования: добиваться такого состояния, когда «нечто будто и словно отсутствует», «сосредоточение есть и его нет»; «использовать мысль, а не грубую силу», «нельзя сознательно (рассудочно) сосредоточиваться», «нельзя [пытаться обойтись} без мысленного действия», сосредоточение не должно быть чрезмерным. („Cigun i žiznj”) prasīs ilgstošu manu piepūli, jo neesmu vēl pietiekamā līmenī apguvusi šķietami vienkāršas lietas; nepietika prasmes „nosēdināt” savu prātu jeb neitralizēt prātu un emocijas (...прежде всего необходимо успокоить и сделать нейтральными ум и эмоции.)
Daudz jāstrādā virzībā uz šo.
P.S. Lai gan nerakstu atsauksmi pirmo reizi mūžā, jo semināru vadītāji vienmēr gaida atpakaļsaikni, šoreiz bija grūtāk...,un arī garāk. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti. Bet reizēm šķiet, ka mēs ļoti daudz aiznesam sev līdz ( kad pienācis laiks - kā spuldzītei izdegt, ja vien izdodas tik skaisti), aiztaupot pateicības vārdus, kurus būtu bijis jāpasaka. Tie Jums.
G.
LAVA iesaka - ilustrācijas sk. mūsu mājaslapā "Attēli" - "01-Enerģiju Meistarklase-2008".