Zane Timpare, žurnāls SHAPE, 2009. g. augusts.

Sāc ražot laimes hormonus!

5 ieteikumi, kā vairot dzīvesprieku pašu spēkiem.

1. Ievies ikdienā treniņu “Piecas labas lietas”.

Integratīvās un pretnovecošanas (anti-aging) medicīnas ārsts, cigun skolotājs Igors Kudrjavcevs saka: pārlieku bieži dzīvesprieka iemeslus meklējam ārpusē, taču par laimes izjūtu atbild mūsu ķermenis, iekšējie orgāni. Teorētiski ir tā: ja nolem būt dzīvespriecīga, tev ir visas iespējas par tādu kļūt, neatkarīgi no tā, kā notikumu virpuļi risinās “aiz loga” jeb ikdienā.
Laimes hormoni endorfīni visbagātīgāk izdalās seksa, īpaši orgasma laikā. Bet ko darīt, ja mīlēšanās kādu laiku izpaliek vai kārotais orgasms tik bieži neatnāk? Nekreņķēties un ķerties pie citiem laimes hormonu izstrādes veidiem! Par labsajūtas hormonu izdali, neskaitot pieminētos dzimumhormonus, atbild vēl trīs mūsu orgāni: galvas smadzenes, saules pinums un zarnu trakts, laimes vielas rodas arī muskuļos un saistaudos.
Labsajūtas vielu vairošanu vēlams sākt ar galvas jeb smadzeņu treniņu, rosinot sevi domāt labas domas, koncentrēt uzmanību uz pozitīvo informāciju. Labi palīdzot vingrinājumus “Piecas labas lietas” – to dakteris Kudrjavcevs ieviesis arī savā ikdienā. “Kopš ik vakaru pasaku paldies par labajiem mirkļiem, kas dienā bijuši, tie man tiek dāvāti arvien vairāk un vairāk. Varbūt es gluži vienkārši tagad labāk tos pamanu un piefiksēju?” Jāskaita tie brīži, kad tu, tieši tu, personīgi jutusies emocionāli labi un priecīgi.

2. Desmit smaidi – smadzeņu fizkultūrai.

Šo vingrinājumu vari pildīt ikvienā brīvā brīdī: mute jāsavelk smaida grimasē. Taču lūpu kaktiņi noteikti jāceļ uz augšu, pusmēness formā (līdzīgi kā īsziņu un epasta smaidiņā). Ieelpa – smaids pa visu seju, izelpa – nopietna grimase, un tā desmit reizes. Būtiski ir celt lūpu kaktiņus uz augšu, jo zem acīm ādā un muskuļos atrodas nervu receptori, kas savienoti ar tām smadzeņu struktūrām, kas atbild par mūsu emocijām. Tādējādi šāda smaidīšana ir kā smadzeņu masāža, kas vairo pozitīvismu un rosina organismu izstrādāt laimes hormonus.
Sākumā vingrinājums ar mākslīgo, uzspēlēto smaidīšanu var šķist jocīgs, pat pretdabisks – taču šīs izjūtas jāpārvar, jo tās ir pārejošas. Dakteris Kudrjavcevs stāsta: pats esot pieredzējis, kā smaidu sistēma darbojas. Viņš šo vingrinājumu cītīgi pildījis laikā, kad dzīvē bijis ne pārāk iepriecinošs periods. Prāts it kā teicis: viss ir slikti, savukārt pārējais ķermenis šai trauksmei atsaucies ar iekšēju mieru – nekādu uztraukumu, stresa raisītu sāpju vai diskomforta. “Šāds cīniņš ir noderīgs – prāts ar savām bažām vēlas mūsos sēt depresiju, taču ķermenis pilda desmit smaidu vingrinājumu un neļaujas tai,” saka dakteris. Viņš arī piebilst, ka nepelnīti prātam esam piešķīruši tik lielas “pilnvaras” mūsu dvēseles stāvokļa noteikšanā. “Ir pētījumi, kas pierāda, ka prāts regulē vien septiņus procentus no mūsu personības psihes.” Daudz lielāku lomu garastāvokļa veidošanā daba pēc tiesas un taisnības pirmsākumos esot atvēlējusi mūsu kinestētiskajai (viss, kas saistīts ar sajūtām – ožu, garšu, smaržu utt.) un audiovizuālajai (dzirdes, redzes) uztverei. “Ne velti senie ķīnieši, kas orgānus iedalīja galvenajos un papildorgānos, prātu pieskaitīja pie papildorgāniem. Nē, protams, tas ir svarīgs, bet ne jau tik ļoti, kādos apjomos tas pašlaik diktē mūsu pašsajūtu,” skaidro Igors Kudrjavcevs.

3. Saules pinuma un vēdera masāža.

Endorfīnus izstrādā arī mūsu enerģētiskais centrs – saules pinums (pat vairāk nekā smadzenes), laimes hormoni atrasti arī zarnās. Ķīnieši, vērtējot vēdera lomu, pat saka: visas emocijas dzīvo tieši tur. Vēderā un, protams, arī sirdī tiek analizēta uztvertā informācija, sajūtas, jo, kā skaidro dakteris Kudrjavcevs, kopīgais nervu šūnu skaits vēderā ir pat lielāks nekā galvā, tāpēc vēderā tās pašas smadzenes vien esot.
Lai rosinātu saules pinumu un zarnu traktu izstrādāt arvien vairāk endorfīnu, varam veikt maigu masāžu, kas līdzinās glāstiem. Masāža jāsāk vēdera lejasdaļā (zem nabas) – šī vieta ar visu plaukstu pulksteņrādītāja virzienā jāglāsta vismaz piecas minūtes. Ja roka piekūst, masāžu turpina ar otru roku. Pēc tam jāpāriet uz saules pinuma (rajons ap nabu) pulksteņveida masāžu, tai arī vajadzētu ilgt piecas minūtes. Ķermenis jāglāsta, domājot par sevi ar mīlestību. Ja kādam nepatīkot savs ķermenis, dakteris iesaka iedomāties, ka masē citu ķermeni – tādu, kas šķiet gana pievilcīgs. Tāpat masāžas laikā vēlams iztēloties, ka smaida gan vēders, gan plaukstas – uz tām domās uzzīmē epasta smaidiņu.

4. Tauriņstila glāsti muskuļiem.

Kura gan jāpārliecina, cik ļoti nomierināt spēj patīkami glāsti, pieskārieni ķermenim! Tam varam rast arī medicīnisku skaidrojumu – laimes hormoni endorfīni rodas arī muskuļaudos un saistaudos. Jo kustības lēnākas, maigākas, plūstošākas, jo rosinošāk tās ietekmē saistaudus. Tāpēc vērts pamēģināt uzlabot omu ar tauriņu masāžu – sāc no pēdām un ar glāstošām kustībām, viegli pieskaroties ķermenim ar pirkstu galiem, masē to līdz vēdera lejasdaļai (no nabas līdz kaunuma kaulam). Pēc tam to pašu dari, sākot no galvas, vaigiem, kakla, un atkal līdz vēdera lejasdaļai, kur saplūst visas enerģijas.
Vari arī apsvērt – varbūt tev ir piemērotas ķīniešu vingrošanas taidzi nodarbības. Arī tur valda līganas, lēnas, plūstošas kustības – tieši tādas, kas rosina endorfīnu rašanos muskuļaudos un saistaudos. Tāpat šajā sakarā var ieteikt indiešu dejas.

5. Uzsmaidi saviem orgāniem.

Lai uzlabotu organisma vispārējo pašsajūtu un dzīvesprieku, reizēm vēlams parunāties un uzsmaidīt saviem iekšējiem orgāniem. Piemēram, īpaši tad, ja tie nestrādā tik labi, kā varētu vēlēties. Vienīgi dakteris Kudrjavcevs iesaka: lai dialogs būtu veiksmīgs, būtu jāzina orgānu izvietojums un izskats. Šajā ziņā lieti varot noderēt vai nu internetā pieejamā informācija, vai arī grāmatnīcās nopērkamā bērnu grāmata “Mans ķermenis”.
“Uzsmaidi savai sirdij, un iedomājies, ka sirds smaida pretī, uzsmaidi savam tīmusam, un iztēlojies, ka tas rīkojas tāpat. Tā varam vairot pozitīvas norises organismā – vēlmi darboties, radīt, būt aktīviem.” Dakteris arī stāsta, ka, šādi sarunājoties, piemēram, ar aknām, kuņģi, var domās pavaicāt – ko tiem šodien kārojas apēst? Un gan jau galvā iešausies doma: nebūtu slikti notiesāt to un to. Protams, ja pēc pirmā mēģinājuma uzsākt dialogu ar saviem iekšējiem orgāniem, ciet fiasko – tas vēl neko nenozīmē. Gan pamazām, praktizējot nāks arī atbilde.

Izveides datums : 28/08/2009 @ 10:48
Pēdējās izmaiņas : 28/08/2009 @ 10:48
Kategorija : Par mums raksta
Lasīts 1359 reizes

 Pirmsdruka      Izdrukāt lapu