Novecošana un anti-aging-medicīna: tikai fakti.

Pretnovecošanas medicīna (Anti-aging medicīna) – tā ir jebkuru terapijas veidu izmantošana, ar kuru palīdzību var laicīgi atklāt, novērst, izārstēt, apstādināt vai pat pavērst atpakaļ vecuma disfunkcijas un saslimšanas un, tādējādi, uzlabot dzīves kvalitāti un palielināt tās ilgumu. Pretnovecošanas medicīna – tā ir jaunākā veselības aprūpes koncepcija jaunajā tūkstošgadē.

Nedaudz cilvēku zina, ka organisma novecošanas process iesākas no 20 gadiem. Iesākas dzirdes, redzes, taustes, ožas un garšas asuma pakāpeniska un nemanāma pazemināšanās. 30 gados krītas estrogenu un testosterona daudzums, samazinās kaulu blīvums, pazeminās noturība pret stresiem, atslābst muskuļu šķiedras. Ap 35 gaduiem ļaužu vairākumam iesākas «dermopauza» (vai šeit pareizāk nav dermopauze?)— ādas tonusa secīgs zaudējums, ko izsauc kolagēna izstrādes samazināšanās.

Vidēji 40 gados iedzīvotāju pamatmasa sajūt sirds-asinsvadu sistēmas darbības pasliktinājumu, pastiprinās kuņģu sulas skābums, sāk formēties žultsakmeņi, pasliktinās toksīnu filtrācija. Pakāpeniski atslābst uzmanība, pasliktinās atmiņa. 45 gados krītas smadzeņu viļņu ātrums, ceļas infekciju uzņēmība un pazeminās urīnpūšļa tonuss. 50-gadu jubilejā ļaužu pamatmasa atzīst dzimumdziņas zaudējumu, bet speciālisti konstatē plaušu elastības pasliktinājumu un funkciju pazemināšanos. No 60 gadiem biežāk atgadās asi garastāvokļa kritieni, cilvēku sāk mocīt nepamatots nemiers. Ap 70 gadiem viena slimība nomaina citu, un lūk viņš, fināls. Vai vajag dzīvot pēc šī bēdīgā scenārija? Anti-aging speciālisti ir pārliecināti, ka nē.

XX gadsimta 60.gadu vidējais statistiskais cilvēka dzīves ilgums auga pateicoties medicīnas līmeņa kopīgai paaugstināšanai un hronisku saslimšanu ārstēšanas metodiku attīstībai. Vadošie speciālisti un pētnieki Anti-age jomā ir pārliecināti, ka nekas cilvēka bioloģiskajā pamatā nepredestinē viņa nāvi 60-80 gadu vecumā. Faktoru, kas iespaido dzīves ilgumu, analīze ļauj zinātniekiem būt pārliecinātiem par to, ka medicīniskas zinātnes tālāka attīstība tuvāko 30 gadu laikā var paildzināt cilvēka dzīvi līdz 130 gadiem. Bet ļaudis ar labiem ģenētiskiem datiem, iespējams, sajutīs pirmās novecošanas pazīmes 165 gadu vecumā.

Pēc pētnieku datiem, ap 90% savārgumi, kas izpaužas pieaugušajiem ļaudīm, ir saistīti tieši ar vecuma faktoriem. Pamatvilcienos tās ir sirdsslimības, vēžu saslimšanas, diabēts, hipertonija, osteoporoze, osteoartrīts, glaukoma, Alcheimera, Parkinsona un citas saslimšanas.

Pretnovecošanas medicīna, vai Anti-aging medicīna, — viena no īpašajām mūsdienu klīniskajām medicīnas specialitātēm, kas atspoguļo principiāli jaunu pieeju cilvēka veselībai. Anti-aging pamatprincipi ir slimību, kas ir saistītas ar vecumu, atklāšana agrās stadijās, to novēršana un kompleksveida ārstēšana. Pretnovecošanas medicīna pamatojas uz atklājumiem ģenētikā, onkoloģijā un citu saskarīgu disciplīnu jomā. Anti-aging arsenālā ir hormonu aizvietojošā terapija, kas ir pielietojama pēc asins izmeklējumiem, attīrošo preparātu un vitamīnu lietošana, pacienta dzīves stila izmaiņa, sākot no diētas un nobeidzot ar fizisku slodzi, kā arī psiholoģiskas prakses.

Pirmais solis Anti-aging medicīnas attīstībā kā atsevišķa medicīniska apgabala tika izdarīts 1993.gadā, kad zinātnieku un pētnieku grupa, kas specializējās vecuma efektu studēšanā, pauda pārliecību, ka novecošana — tā ir slimība, kas prasa pastāvīgu novērošanu un intensīvu ārstēšanu. No 1994. līdz 1997.gadam anti-aging medicīnas (A4M) Amerikāņu akadēmijas biedru skaits pieauga no 40 līdz 7000, kuri pēc atestācijas rezultātiem saņēma oficiālu speciālista statusu pretnovecošanas medicīnā.

XX gadsimta 90.gados anti-aging medicīna tika noformējama atsevišķā mediķu specialitātē, un tās panākumi kļūst pieejami masveida patērētājam. 2005.gadā vairāk kā 90 miljoni amerikāņu izmantoja Anti-aging preparātus, bet pārdošanas apjoms Anti-aging pakalpojumu tirgū sasniedza 30 miljardus ASV dolāru, bet 2006.gadā šīs ekonomikas nozares augšana turpinājās: Amerikas iedzīvotāji iztērēja uz jaunības atbalstu un atjaunašanu vairāk kā 41 miljardu ASV dolāru.

Šodien pretnovecošanas medicīnas Amerikas akadēmija apvieno desmitiem tūkstošu speciālistu, kas atbalsta uzskatu, ka novecošanas procesu var t palēnināt un pat apstādināt. Mediķu pārliecība balstās uz dokumentāli apstiprināto pētījumu datiem un laboratoriskiem eksperimentiem. Pēdējā laikā Anti-aging mediķiem ir izdevies palielināt dzīvnieku dzīves ilgumu eksperimentos līdz 10 reizēm. Hormonu aizvietojošās terapijas metodes, ko piedāvā anti-aging speciālisti, jau pašlaik spējīgi pagriezt cilvēka bioloģiskus pulksteņus atpakaļ: miljoni pacientu, kas izmanto pretnovecošanas medicīnas iespējas, jūtas un izskatās par 10-30 gadiem jaunāki nekā tie cilvēki, kuri neizmanto anti-aging līdzekļus.

Noecošanas ātrums un īpatnības ir atkarīgas no daudziem faktoriem. Pēc Vispasaules Veselības organizācijas datiem ilggadību (veselība un organisma noturība) nosaka - 50% dzīvesveids, 20% — iedzimtība, 20% — ārējā vide, ekoloģija un 10% atkarīgi no veselības aprūpes.

1.No iedzimtības (ģenētikas) ir atkarīgas aptuveni 2000 slimības un defekti, tai skaitā akluma un kurluma dažas formas, garīga atpalicība, hemofilija un vielmaiņas traucējumi. Iedzimtība parasti predisponē saslimšanu, bet nebūt nepadara saslimšanu par neizbēgamu. Zināšanas par to, kas predisponē noteiktām slimībām, ļauj ievērojami pazemināt to rašanās risku. Ģenētiski predisponētu saslimšanu novērtējums tiek veikts uz ģenētiskas asins analīzes bāzes.

2.Apkārtēja vide un tās patogēnā iedarbība:
• Bioloģiskā iedarbība. Tā kā cilvēks dzīvo strap milzīgi daudz citiem cilvēkiem, tad viņš ikdienā tiek pakļauts riskam inficēties ar dažādiem infekcioziem aģentiem (vīrusi, sēnītes, baktērijas, parazīti) . Tie paši ir daudzu slimību cēloņi, bet to esamība mūsu ķermenī atved pie imūnas sistēmas un cilvēks atslābšanas top vārīgāks pie smagu metālu un toksīnu iedarbības, daudzu citu slimību. Tie simptomi ir hronisks nogurums, slikta atmiņa, bezmiegs, nemiers, garastāvokļa kritņi, sāpes muskuļos un locītavās. Infekciozu aģentu esamībā tiek noteikta pēc asins pētījumiem un koprogramas rezultātiem.
• Ķīmiska iedarbība. Pašlaik milzīga uzmanība ir atlicināma organisma piesārņošanai ar toksīniem (ksenobiotiki, smagi metāli, alergēni,) kuru augsta koncentrācija ir raksturīga pilsētām. Mūsdienu diagnostikas metodes ļauj noteikt organisma piesārņojuma pakāpi,izmeklējot smagu metālu saturu asinī.
• Ekoloģijas (gaiss, ūdens, vieta, elektromagnētisks izstarojums) iedarbība, atšķirībā no iedzimtības, kuru mēs neizvēlamies, mēs daudz kur varam regulēt paši. Un ja nav iespējas aizbraukt dzīvot kalnos, tad vismaz novērtēt būvniecības vai mājas pirkuma vietu pilnīgi iespējams, tāpat kā samazināt elektromagnētiska izstarojuma ietekmi. Elektromagnētiska telpu piesārņojuma pakāpe ir izmērāma ar speciāliem aparātiem.
3.Dzīves tēls ir pietiekami daudzplānu jēdziens, kas ietver sevī un dzīves stilā un galvenu garīgu un materiālu prasību apmierināšanā, attieksmē pret personīgo veselību, emocionālā stāvoklī un t.t. Lūk septiņi tēla komponenšu dzīves, kuras ienes nozīmīgu ieguldījumu aktivitātes smailes saglabāšanā. (Septiņi S) . Dzīves tēls tiek novērtēts pēc anketēšanas rezultātiem.
- Sapratne ir jēga tā, kā dēļ palikt jauns un vesels. Kad cilvēks atrod savējās nākotnes vilinošos, saviļņojošus mērķus, viņam rodas jauni spēki. Dzīves jēgas zaudējums — viens no galveniem depresijas cēloņiem, ar paātrinātās vecošanas ierodošos svarīgo cēloni.
- Sports - fiziskie vingrinājumi novērš muskuļu un kaula auduma zaudējumu, atbalsta dzīves tonusu un paaugstina cilvēka enerģiju. Regulāri, pat ne pārāk intensīvi vingrinājumi var pagriezt vecošanas procesu atpakaļ un atjaunināt vīriešus uz 5 gadiem, sievietēm uz 4 gadiem, tai laikā kad aerobika var bioloģiski atjaunināt sirdi uz 10 gadiem.
- Smiekli — pauž attieksmi pret dzīvi. Emocionāls noskaņojums caur konkrētiem nejrohormonaliem mehānismiem teica uz iekšējas vides stāvokļa. 20 veselu smieklu sekundes nes tāda pata labumu sirds-asinsvadu sistēmai, kā piecas minūtes nodarbība uz skrejceliņa. Viena smieklu minūte, ko izprovocēja patīkamas atmiņas, ir vienāda četrdesmit piecām meditācijas minūtēm efektivitātē.
- Sekss. Regulārās nodarbošanās ar seksu renovē daudz vitāli svarīgu sistēmu funkcijas. Bet seksuālas aktivitātes pazemināšana, turpretī, var negatīvi iespaidot dzīves ilgumu. Seksuālas dzīves agra pārstāšana taisni asociējas ar augstāku mirstību.
- Snauda, miegs — zinātnieki rēķināja, ka vidēji miegs sastādā 22 gadi cilvēka dzīvē. Pilnvērtīgs miegs ir viens no normālas organisma funkcijnēšanas obligātiem nosacījumiem, vidēji ilgstošam atjaunošanai jābūt 7-8 stundas. Sistemātiski nepietiekams, nekvalitatīvs miegs atved pie nervu sistēmas pārkāpuma funkcionēšanā, darbspējas pazemināšanas, pie paaugstinātā nogurdināma, aizkaitināmības. Iedzīvotāju piektdaļa pasaulē cieš no bezmiega. Vieni no iespējamiem bezmiega cēloņiem skaita melatonina izstrādes pazemināšanu ar vecumu.
- Šķīvis. — Diēta un nutrienti. — Barošana noteic enerģētiskas, bioregulācijas un aizsardzības funkcijas. Barošanai jābūt sabalansētai barību komponentu (tauku, olbaltumu, ogļhidrātu, minerālvielu, vitamīnu un ūdens) sastāvā un pa kaloriju daudzumā. Ar vecumu organisms sāk sliktāk apgūt daudzas vielas un iegādā lielāku tauku apjomu, nekā muskuļu masas. Tādēļ viens no vecošanas rādītājiem ietver sevī attiecību starp muskuļu masu un tauku. Individuāli uzlasītā diēta, veselas barošanas galvenu likumu zināšana palīdz atrisināt šīs problēmas.
- Savienojums ar radiniekiem, tuviem un draugiem - ģimene — zinātniski pētījumi rāda, ka laimīga ģimenes atmosfēra, mīlestība, uzmanība un gādība no apkārtēju malas, saskarsme ar draugiem, bērniem, dzīvniekiem ļoti spēcīgi teicas uz cilvēka pašsajūtas, viņa stāvokļa un ilggadības.
4.Veselības aizsardzība - tas līmenis valstī un noteikta medicīniska ļaužu aktivitāte attiecībā pret savu veselību. Tājā ieiet medicīniskas izglitības līmenis, apzinās attieksme pret savu veselību, profilaktisku apskatu pie ārsta biežums, uzvedība saslimstot un ārstēšana, ārsta rekomendāciju un priekšrakstu izpildes pakāpe, kaitīgu pieradumu pārvarēšana.
Katru dienu ārstu kabinetos atnāk apmeklētāji ar lūgumu teikt cīņas veidu priekšā tiem ar vecošanas pazīmēm: izblīstošais viduklis, retējošie mati, seksuālas dzīves dzišana, aizmāršība un tā tālāk. Daudzi pamana vecošanas pazīmes spoguļos, uz svariem un darba meklēšanā.
Galveni mirstības cēloņi ir spēcīgi izmainījušies XX gadsimta beigās, īpaši attīstītās valstīs. Uz iedzīmtas ģimenes slimību ārstēšanu, infekciozu saslimšanu un traumu tērējas tikai 10% no naudas, kas ir atlaistas uz veselības aprūpi. Pārējie 90% aiziet uz sirdsslimību, vēža un insulta pastiprināto ārstēšanu pēdējos 3-5 dzīves gadi - tipisku vecuma saslimšanu, no kurām īstā laikā cieš simti miljonu cilvēku pasaulē.
Tā kur gan noslēdzas anti-aging būtība? Tajā, lai katrs mūsdienu cilvēks ar ārsta – novecošanas novēršanas speciālista palīdzību atrada individuāls lēmums, kā viņu sekmēt savējai ilggadībai un «dzīves kvalitātes paaugstināšanai», t.i. palikt vesels (ideālā – kā jaunībā) par spīti vecumam.

Izveides datums : 18/03/2009 @ 16:03
Pēdējās izmaiņas : 18/03/2009 @ 16:04
Kategorija : Anti-Aging, jeb Māksla nenovecot
Lasīts 1362 reizes

 Pirmsdruka      Izdrukāt lapu