Ar Jēzu un vesels

2009.g. 27. februārī Mazajā Lutera akadēmijā lekciju ciklu „Kristīgais cilvēks mūsdienu dzīvē. Efektīvs, tomēr vesels” ir sācis lasīt (un rādīt!) Stradiņa Universitātes lektors, ārsts Igors Kudrjavcevs.

„Daži cilvēki man saka, ka viņiem nevajag veselību par katru cenu – es labāk būšu slims, bet ar Jēzu. Tad es viņiem atbildu - ar Jēzu var būt arī vesels, Viņš obligāti neprasa no mums slimot. Nekur Bībelē nav rakstīts, ka Viņš ir atnesis mums slimības. Zobenu, uguni – jā, bet ne slimības!”, uzskata ārsts ar divdesmit piecu gadu darba stāžu, psihologs un praktizējošs kristietis Igors Kudrjavcevs. Viņa pārliecība, kuru dakteris nenoguris pauž dažādās auditorijās, ir – katram cilvēkam ir iespējams dzīvot labāk, efektīgāk, būt veselam, un arī - kristīgam.

Ko darīt ar slimību?

Ja cilvēks ir slims, tad cilvēka miesa – Svētā Gara mājoklis, ir avārijas stāvoklī. Mājoklis ir jālabo. Kurš labos?
Paši esam dzirdējuši daudzus gadījumus, kad cilvēks nolemj – pie ārstiem neiešu, Dievs mani izārstēs. Kā vecajā anekdotē par veco Ābramu, kas sēdēja uz jumta un gaidīja, kamēr Dievs personīgi viņu izglābs no plūdiem. Dievs vairākas reizes viņam sūtīja palīdzību – citus cilvēkus ar laivu, bet viņš tik sēdēja un teica: „Nē, nē, Dievs mani izglābs!”
Dakteris Igors Kudrjavcevs saka: ir lietas, kuras cilvēkam ir jāzina, lai dzīvotu. Un runa nav par dzīves ilgumu, bet par dzīves kvalitāti. Lai cilvēkam nevajadzētu domāt par slimību ārstēšanu, kas ir grūtāk un dārgāk, un mazāk efektīvāk nekā veselības profilakse. Cilvēkam ir jārūpējas par sevi katru dienu, pamazītiņām. Tad viņš varēs kvalitatīvāk dzīvot un arī citiem cilvēkiem varēs sniegt vairāk.
Kā būt veselam? Ideālā variantā savam ķermenim katru dienu ir jāmaksā desmitā tiesa. Lai uzlabotu kapilāro asinsriti, jāiemācās no rīta ar rokām iemasēt visu savu ķermeni – rokas, kājas, pēdas. Jums uzreiz radīsies un visas dienas garumā saglabāsies mundrums, kafiju pat nevajadzēs dzert. Vai pareizi, ar pirkstu galiem pamasēt galvas mataino daļu, jo tur atrodas nervu un asinsvadu gali. Un, kad ķemmējat matus, nevis vienkārši sakārtojiet matus, bet pamēģiniet ķemmēšanas procedūru pavilkt mazliet garāku – tā, lai visa āda ir silta. Tas ir labi gan matiem, gan smadzenēm. Vēl palīdzēt nabaga mugurai – cilvēki saka, ka sāp spranda un iet uz blokādēm. Parasti tur no sākuma nevajag nekādas blokādes, pietiek, ja pareizi iemācās pamasēt kakla daļu. Darba laikā vajadzētu pavingrot pavisam vienkāršus vingrojumus. Šīs visas, kā Igors Kudrjavcevs saka, nav nekādas slepenas zināšanas, bet iemaņas, kuras katrs var iegūt un izpildīt.
Dakteris Kudrjavcevs uzskata, ka ir profesijas, kuru pārstāvjiem „pēc definīcijas” ir jābūt veselam. Tie ir ārsti, mācītāji un skolotāji.

Kā domāt efektīvi?

Kā sakārtot savus domāšanas procesus, lai smadzenes strādātu efektīvāk? Dakteris saka, ka cilvēki, kuri netic Dievam, visam „pieiet” racionāli, viņi drīkst darīt visu, bet kristieši nedrīkst spēlēt pēc tiem pašiem noteikumiem.
Savukārt kristiešiem ir risks tapt par necilvēciskiem cilvēkiem, - tādiem, kas ļoti tic Dievam, bet kuri neuzticas sev kā cilvēkiem. Viņi uzskata – kā Dievs dos, tā būs. Bet, protams! Taču tev arī šis tas ir jāizdara, jo, ja tu Dievam nebūtu vajadzīgs kā cilvēks, Viņš tevi nebūtu radījis kā cilvēku. Tu būtu eņģelis bez ķermeņa vai, piemēram, rakstāmgalds.
Cilvēkam ir jāprot sakārtot savas domas. Bazils Lielais savulaik Atēnās licis kristiešiem mācīties no olimpiešiem, kuri gatavojās olimpiskajām spēlēm: „Ja mēs varētu nostiprināt savu garu tā, kā viņi savus nostiprina savus muskuļus!”
„Cilvēki reizēm sūdzas – man ir slikti, man nekā nav. Es viņam prasu – bet ko tu gribi? – Nu, es neko īpašu negribu… Tad es viņiem atbildu: „Neko tu negribi un nekas tev jau ir! Ko tu sūdzies? Varbūt kāds mūks savā cellē var pilnīgi neko nedarīt un paļauties uz to, kā Dievs dos, bet mēs esam cilvēki sabiedrībā, un mums pašiem kaut kas ir jādara.
Mums ir jāprot plānot, jāprot pareizi formulēt vēlamo, jāmāk gribēt. Mana vismīļākā nodaļa Svētajos Rakstos ir Jāņa Evaņģēlija 14. nodaļa 12. līdz 15. pants: „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu. Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.” Protams, cilvēkam sirdsapziņa neļaus lūgt kādu izvirtību. Bet cilvēki jau nelūdz vispār! Viņi domā – ja vajag, Dievs man dos. Bet tev vajag gribēt zināt, precīzi noformulēt to, ko tev vajag.
Kāds no protestantu garīdzniekiem savā biogrāfijā rakstīja par to, kā sācis kalpošanu kādā ciemā, un viņam pat nav bijis rakstāmgalds, pie kura sprediķus rakstīt. Viņš lūdzis Dievam, lai dod galdu un velosipēdu, ar kuru braukt pie savas draudzes ļaudīm. Vienā skaistā dienā viņš izdzird balsi: „Kādu tieši tev vajag? Man ir vairāki galdi un velosipēdi.” Tāpēc saki precīzi, ko tev vajag, - arī tas ir jāmācās,” saka dakteris Kudrjavcevs.
Un nevajag baidīties no tā, ka esat jau pusmūžā - sakārtot pareizi domas un mācīties nekad nav par vēlu!

Kā domāšana ietekmē veselību un mērķa sasniegšanu?

Dakteris Kudrjavcevs saka - mūsu domas un apziņa ir cieši saistīta ar mūsu imūnsistēmu – ja cilvēks ir depresijā, viņam arī imunitāte pazeminās, bet, ja nostiprina imunitāti, arī nervu sistēmas stāvoklis uzlabojas. Tāpēc jāmāk ļoti pareizi savas domas izteikt, jo ir tādas vielas citokīni, kuras izstrādā smadzenes, lai regulētu visu ķermeni – kopā ar asinīm šīs aktīvās molekulas veidojas smadzenēs un aiziet pa visu ķermeni un dara savu darbu.
Endorfīniem arī ir jābūt – ja cilvēks ir laimīgs, viņam ne tikai gremošana labāk strādā, arī āda ir skaistāka. Bet ko nozīmē, ka cilvēks ir laimīgs? „Man patīk tāds formulējums - dzīves kvalitāte ir mazo sasniegumu kopums. Ja kaut kāds mērķis šodien ir sasniegts, ķermenis izstrādā endorfīnus. Ja mērķis ir nedaudz lielāks, stratēģiskāks - uz nedēļu, mēnesi – tad vēl labāk. Tad cilvēkam ir jāplāno un jābūt ļoti stingram savos plānos. Ja es to gribu, ja esmu ko ieplānojis, tad lūdzu dievišķo palīdzību, lai Viņš man palīdz to sasniegt. Bet pēkšņi nāk kārdinājums domas veidā: „Vai tad tev tiešām to vajag? Tu jau nekas neesi, un tu jau neko arī negribi…” Bet Dievs no Debesīm skatās: „Paga, paga, tu man prasīji enerģiju, es tev to esmu iedevis tava mērķa sasniegšanai, bet, izrādās, tu to nemaz negribi. Ja negribi, tad es arī tev nedošu.”
Tā ir runa par domu disciplinēšanu. Domas un mērķi ir ļoti precīzi un godīgi jānoformulē. Ne par velti mums ir dots ne tikai prāts, bet dvēsele un intuīcija, sirds un dvēseles acis. Ja mēs ko gribam, mēs uz to ļoti precīzi ejam. Ir jāuzdod sev jautājums - vai mēs to patiesi gribam? Jo var gadīties, ka lūdzam vienu, bet saņemam pavisam kaut ko citu. Kāpēc? Tāpēc, ka tavā sirdī šīs lūgšanas laikā bija kaut kas pret to, ko prāts ir noformulējis. Varbūt, ka tu gribi pavisam kaut ko citu…
Ir labi dienasgrāmatā atskaitīties par savu tuvošanos mērķim - katru dienu, katru nedēļu uzrakstīt, kas ir izdarīts. Cilvēkam ir tendence aizbildināties – man nebija īstā garastāvokļa, tāpēc arī neizdarīju. Tad ir jālūdz dievišķā palīdzība.
Ir jāmāk arī pozitīvās pārmaiņas saredzēt un pateikties par tām Dievam. Pareizi domājošs cilvēks tā arī saka – paldies, man jau par 10 procentiem labāk, bet tomēr vēl sāp. Lai nav tā, kā Lūkas evaņģēlijā, kur tie deviņi aizsteidzās, tikai viens atcerējās pateikties.

Domāšana, veselība un krīze

Dakterim Kudrjavcevam ir „recepte” arī šodienas situācijai: „ Kāds gudrs cilvēks teica, ka tagad, krīzes laikā, katram ir jādara tas, ko viņš prot. Pats personīgi. Ir jāsameklē izdevība, galvenais – nebaidīties! Cilvēki daudz ko var atrast paši – gan kā nopelnīt iztiku, gan kā iekārtoties šajā dzīvē. Nav jādomā par to, kā valsts par tevi rūpēsies. Pašam ir jādara, jo bez valsts struktūrām pastāv arī neformālas cilvēciskās attiecības. Vienīgi jābūt mazliet elastīgākam, jo tev var piedāvāt citādāku darbu nekā līdz šim biji paradis darīt. Pieņem to! Bet kāpēc ne? Pamēģini ko jaunu! Cilvēks bieži baidās – man jau ir 50 gadi, es neko citu nemāku! Nav nozīmes, cik tev ir gadu. Es zinu stāstu par vācu kinorežisori, kura 70 gadu vecumā iemācījās nirt ar akvalangu. Mira viņa 101 gada vecumā! Tādos gadījumos es saku - jums ir nevis „jau”, bet „vēl 50”! Ja cilvēks dzīvotu pareizi, viņam 180 gadi būtu jānodzīvo. Dzīvelīgums ir jāstimulē. Trenējies! Katru dienu!”