Ardievu, mīļie krāmi!

Vai tu arī zini vieglo un brīvo sajūtu pēc tam, kad izdevies sakārtot papīriem aizaugušu rakstāmgaldu, drēbju skapi vai virtuves skapīšus? Esi jutusi, kā pēc tam pieaug mazi spārniņi, lai īstenotu jaunus un lieliskus plāniņus? Tad tu sapratīsi, cik daudz enerģijas var aizsprostot krāmi, kurus mēs katra esam sakrājušas savā dzīvē. Un ne vien to. Krāmi var novest arī pie ļooooti nopietnām problēmām. Starp citu, arī liekais svars , nierakmeņi un tamlīdzīgas lietas esot ķermeņa centīgi sakrātie krāmi – sak, katram gadījumam, ja nu kādreiz noder?
Par laimi, var atrotīt piedurknes, - un atbrīvoties no krāmiem!

Ar laivu uz pleciem

Visnotaļ iedvesmojoši par to, kā atbrīvoties no krāmiem, uzrakstījusi amerikāņu rakstniece Karena Kingstona. Ārsts un netradicionālās medicīnas speciālists, RSU Integratīvās medicīnas laboratorijas vadītājs Igors Kudrjavcevs krāmu krāšanos saredz vēl daudz dziļāk. Tie krājas vismaz trijos līmeņos – galvā, ķermenī un, protams, apkārējā vidē..
Igors Kudrjavcevs savu versiju par mūsu dzīves krāmiem sāk ar senu Austrumu līdzību. Kāds vīrs meklēja, kā tikt pāri upei, un laimīgs atrada laivu. Taču , ticis otrā krastā, nolēma, ka turpmāk šo laivu stieps sev uz muguras līdzi – un ja nu atkal jāšķērso kāda upe? «Tā neskaitāmi cilvēki staigā ar laivām uz pleciem. Viss sākas galvā – kam cilvēks tic? Vajag ticēt, ka vajadzīgajā brīdī būs atkal cita laiva. Ja cilvēks uzticas Dievam, augstākajiem spēkiem, liktenim, kā nu kurš to dēvē, - tad viss būs kārtībā, viņš vajadzīgajā brīdī zinās, kurp iet un vajadzīgajā brīdī atradīs laivu.
Taču, ja tu neuzticies un stiep līdzi katram gadījumam lieku smagumu, tu raidi ziņu par to, ka tu neuzticies. Un, iespējams, maini arī notikumu gaitu.»
Apmēram tādas pašas «laivas» arī ir mūsu dzīves krāmi. Turklāt galvas, ķermeņa un apkārtnes krāmi gan pastiprina viens otra iedarbību, gan kā magnēts pievelk un pat rada viens otru. Tātad, ja krāmi krājas tavā mājā un darbavietā, tie drīz vien krāsies arī tavā ķermenī un galvā. Un otrādi.
Fen šui to visu izskaidro diezgan vienkārši – krāmi rada šķēršļus vienmērīgai enerģijas plūsmai telpā, un tas savukārt rada jucekli telpas saimnieku dzīvēs.

Enerģijas Melnie caurumi

Kas īsti ir krāmi?
«Krāmi ir lietas un emocijas un sajūtas, kuras nāk no pagātnes, kuras mums traucē, bet mēs no tām nespējam šķirties,» teic Igors.
Karena Kingstona krāmus formulē mazliet taustāmāk: Lietas, kuras tu nelieto vai nemīli. Lietas, kuras nav sakārtotas vai pietiekami organizētas. Pārāk daudz mantu mazā telpā. Lietas, kas nav salabotas vai pabeigtas līdz galam.
Starp citu, īpaši bīstami krāmi esot nepabeigtie darbi, neatrisinātas problēmas un nesakārtotas attiecības, - tie kā tādi melnie caurumu nemitīgi nosūcot tavu enerģiju!
Igors pie krāmiem pieskaita arī lieku informāciju. .«Jūs esat pamanījusi, cik ātri, jau pēc vienas, divām stundām, cilvēks nogurst īstā muzejā, kur izlikti seni priekšmeti? Jo tie nes ļoti daudz informācijas. Katrs priekšmets patiesībā ir simbols, kas mūs savieno ar to, citu laiku. Bet uzmanība atņem enerģiju un dzīvības spēku.»
Ja dzīvoklis pārvērsts par nelielu antikvariātu, tad, lai cik brīnišķas nebūtu šīs senās lietas, tās ierobežo dzīvības spēku. Un, ja kolekcija kļuvusi par apsēstību, cilvēks kļūst savu mantu vergs.
«Bet parastam cilvēkam ķermenis mācās no galvas – arī tas sāk veidot savu krāmu kolekciju. Piemēram, akmeņus, nierakmeņus, žultsakmeņus, no kuriem veidot aizsardzības cietoksni,» piebilst ārsts. Liekais svars ir bruņuveste pret stresu, holesterīna pārmērīga uzkrāšanās bieži var sākties ne tikai no trekna uztura, bet arī no stresa – tā organisms gatavojas grūtiem laiki, kad, iespējams, būs vajadzīgi papildu būvmateriāli šūnu veidošanai. Pat aizcietējumi ir viena no krāmu vākšanas metodēm!

Visas manas matrjoškas...

«Fiziskajā pasaulē ir ārkārtīgi daudz nevajadzīgu lietu – suvenīri, vecas fotogrāfijas, piemiņas lietas, nevajadzīgas grāmatas... Tas prasa uzmanību vairāk, nekā mēs varam atļauties tērēt, savieno ar pagātni, lai arī mēs to varbūt nemaz negribam.» stāsta Igors. Krāmi velk atpakaļ pagātnē un neatstāj vietu dzīvē ienākt jaunajam.
Viņš pats nesen atbrīvojies no vecām ģimenes fotogrāfijām – sācis šķirot un atklājis, ka patiesībā attēlos redzamos cilvēkus gandrīz nepazīst. «Jāatšķiro cilvēki, kurus tu mīli ar patiesu mīlestību un kuriem tev atliks laika un emociju. Ja man, piemēram, ir litrs dzīvības enerģijas – tad ir svarīgi, vai sadalīt to simts cilvēkiem, vai pieciem? Tieši tāpat arī interneta portāli sadrumstalo dzīvības enerģiju. Portāli tā uzbūvēti – tur ir ļoti daudz dažādu signālu, kur pieslēgt savu enerģiju. Labāk viens dzīvs draugs, nekā 10 internetā.» Kaut kā negribas pie krāmiem pieskaitīt visus suvenīrus un mīļlietiņas, ir taču daudz lietu, kuras gribas apmīļot vai katru dienu. Kā tad zināt, kuri no tiem ir krāmi, kuri ne? Igors iesaka paļauties uz intuīciju un noslēpumaini piebilst - mēs taču pašas varot sajust, ka kāda lietiņa ir «dzīva, tai ir dvēsele un no tās nāk siltums»!
. Lietas, kuras tev tiešām ir pie sirds, vari paturēt, tie nav krāmi. Lai gan, protams, kādreiz par tādiem var kļūt. Dzīvē viss mainās. Igors pats kādu laiku kolekcionēja ziloņus. Kolekcija kļuva aizvien lielāka, tos vairs nebija, kur likt, bet izmest arī žēl. Tad izdomāja – katram pacientam, kurš nāks ar bērnu vai, ja pacients būs bērns, iedāvināt pa zilonītim. Un aptuveni mēneša laikā gandrīz visi 200 ziloņi atrada jaunus priecīgus saimniekus, Igoram kabinetā palicis tikai viens maziņš, sievas dāvināts zilonītis.

Nesaprati? Laiks paslimot!

Kādas ir krāmu krāšanas psiholoģiskās sekas?
«Nespēja attīstīties – gudrs cilvēks, kuram piemīt dažādi talanti, visu mūžu dara vienu un to pašu, paliek vienā vietā. Viņš varētu pelnīt vairāk – bet nespēj. Bailes arī ir krāmi. Bailes veido aizsardzību, bet aizsardzība mazkustību, un rezultātā cilvēks sēž tādā neredzamā tankā.»
Kas var notikt tālāk? Ja cilvēks pats sevi neattīra un nepamana ķermeņa raidītos signālus un palīgā saucienus, tad kā treknākas izsaukuma zīmes nāk slimības. Tie jau ir organisma izmisīgi mēģinājumi pievērst saimnieka uzmanību. «Nereti notiek tā, ka
slimība uz kādu laiku piesaista gultai. Tad cilvēks kustēties nevar un ir piespiests daudz domāt,» piebilst ārsts.

«Krāmu tests»

Kādu krāmu iznīdēšanas plāniņu iesaka Igors? «Krāmu iztīrīšana jāsāk ar galvu. Paturi tās domas un atmiņas, kuras tev dod prieku un mīlestību. Jāmāk pret pagātni nostāties ar muguru. Pēc tam jāattīra fiziskais ķermenis. Protams, nevajag krāt krāmus ikdienā – vajag ierobežot saldumu lietošanu, neēst pārāk daudz, lai ķermenis neveido uzkrājumus – osteohondrozi, lieko svaru un beigu beigās vēl audzējus un akmeņus. Un nekrāj krāmus apkārtējā vidē.» Kad sakārtosi haosu sev apkārt, sakārtosies arī pati, no iekšpuses. Un ļoti iespējams, ka kāda atmiņa, kādas sajūtas tevi agrāk sildīja un iepriecēja, bet tagad vairs ne.
Kā izvērtēt, kuri ir krāmi, kuri ne? «Ar intuīciju un sirdsbalsi. Sirds balss un dvēseles acis,» bilst Igors.

Karenai Kingstonai ir konkrētāks «krāmu tests». Tev jāatbild pašai sev uz dažiem jautājumiem:
1. Vai šī manta vairo manu enerģiju, kad es par to domāju vai skatos uz to?
2. Vai es tik tiešām esmu to iemīļojusi? Vai man tā tik tiešām patīk?
3. Vai tā man patiešām ir noderīga?
Turklāt itin mierīgi ļauj aiziet arī tām lietām, kuras tu glabā mistiskas pienākuma vai pat vainas apziņas dēļ. Starp citu, lai cik paradoksāli, pie krāmu nekrāšanas paradumiem pieder arī pirkšana.- bet kvalitatīvu lietu pirkšana! Enerģētiskajā līmenī tas esot arī signāls, kurš piesaista tev kvalitatīvāko arī citās dzīves jomās.
Taču nedomā, ka tavai mājai (somai, kabatām, galvai un visam citam) jābūt sterili tīram un tukšam! Nekādā gadījumā! Tas tavu dzīvi var padarīt bezgala garlaicīgu un grūtsirdīgu.
Kur likt krāmus? Taustāmos krāmus, protams, var vienkārši izmest vai sadedzināt. Taču zaļāk un godīgāk būtu tos pirms tam pašķirot. Tev noteikti atradīsies lietas, kuras var noderēt kādam citam, un tās vari atdot labdarības organizācijām, vietējai baznīcas draudzei, trūcīgākiem kaimiņiem utt. Bet lietas, kuras mētājas nesalabotas, salabo un turpini lietot!
Dažkārt krāmus vienkārši noslēpj bēniņos. «Tas problēmu neatrisina. Tas simbolizē to, kas notiek cilvēkā , un kaut kur zemapziņā paliek nostumti krāmi, tikai par tiem netiek runāts,» brīdina Igors.

P.S. Grūti tapa šis raksts. Nerakstījās, un viss. Dīdījos un dīdījos ap rakstāmgaldu un nesapratu, kāpēc nekas negrib un negrib nostāties savās vietās. Un tad pēc pamatīgas kafijas krūzes – jo mans melnais modinātājs rādīja 17 minūtes pāri pusnaktij -, mūzu gaidot, nolēmu piekārtot drēbju kaudzi, kura sazin kā bija iekrājusies uz krēsla istabas stūrī. Atklājas kultūrslānis pēc kultūrslāņa: tikko nosviesta mežģīņotā kora blūze, gara miesas krāsas zeķe ar caurumu papēdī, pirms divām nedēļām mīklaini nozudušais naktskrekls, vīra skaistākais krekls, trīs dažādas šalles, iesvīdis topiņš ar īpaši piedauzīgi dziļu dekoltē ... Iekarsu tā, ka attapos tikai pēc ceturtdaļstundas, kad visi drēbju gabali bija atraduši savas vietas. Un piepeši veiksmīgi sāka raisīties arī mans iekavētais rakstiņš par krāmiem.

Žurnāls „Ieva”, 2008. g. decembris.

Izveides datums : 29/11/2008 @ 22:00
Pēdējās izmaiņas : 29/11/2008 @ 22:06
Kategorija : Par mums raksta
Lasīts 1984 reizes

 Pirmsdruka      Izdrukāt lapu