 |
|
|
Cigun |
|
 Atveseļošanas vingrošana Cigun Atveseļošanas vingrošana Cigun Cigun pret osteoporozi Cigun pret osteoporozi Cigun u.c. metodes asinsspiedienam, muguras sāpēm, galvas sāpēm Cigun u.c. metodes asinsspiedienam, muguras sāpēm, galvas sāpēm Cigun u.c. metodes miega un miera traucējumiem, stresa sekām, depresijai, veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem Cigun u.c. metodes miega un miera traucējumiem, stresa sekām, depresijai, veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem Cigun u.c. metodes psiholoģiskajā palīdzībā un psihoterapijā Cigun u.c. metodes psiholoģiskajā palīdzībā un psihoterapijā Kur ņemt Enerģiju, Līdzsvaru, Veselību, Jaunību? Kur ņemt Enerģiju, Līdzsvaru, Veselību, Jaunību? Profesionāļu pieredze Profesionāļu pieredze Video Video |
|
|
|
Prātam un garam |
|
 Atsauksmes Atsauksmes Audio - Meditācijas, lekcijas On-Line Audio - Meditācijas, lekcijas On-Line Audio - klausāmies CD Audio - klausāmies CD Mācību kursi, jeb Mūsu BrīnumLIETAS Mācību kursi, jeb Mūsu BrīnumLIETAS Prāta, emociju un gara pašizaugsme Prāta, emociju un gara pašizaugsme Vēl mācību kursi Vēl mācību kursi |
|
|
|
Integratīvā medicīna |
|
-
01-JAUNĀ IESĀCĒJU GRUPA
-
02-Terapijas jaunumi
-
Anti-Aging, jeb Māksla nenovecot
-
Dieva Dziedinošais Spēks
-
Par integratīvo medicīnu
-
Par mums raksta
-
Stresa menedžments
-
Vai var tik ātri locītāvu ārstēt?
-
Vārda Spēks
-
Zinātniski
-
Zināšanai un Smaidam
|
|
|
|
Cigun Latvijā |
|
Dārgie Igora Kudrjavceva grupu dalībnieki!
VETERĀNU un SAULĪTES grupu brīvdienas IET UZ BEIGĀM!. Sāksim 21./22. septembrī!
Kopā ar Veterāniem un Saulīti var vinrot arī citi, kas zina Ba Duan Dziņ un Lin Dzi Šu.
Sestdienu grupā nodarbības atsāksies 18. septembrī - nāciet droši!
Iesācējiem rekomendēju griezties jaunajā grupā. Sīkāka info šeit
CIGUN PĀRDAUGAVĀ Nodarbības vada sertificēta instruktore Maira Gūtmane.
Imantā, Dubultu ielā 3 (Klavieru
salons, starp veikaliem "Maxima" un "Krūza") pirmdienās 18.00.
Informācija, konsultācijas
29636683
CIGUN ĀDAŽOS Nodarbības vada sertificēta instruktore Maira Gūtmane.
Notiek trešdienās 18.30.
Vingrošanas vieta var mainīties, par to kur vingrosim, lūdzu sazinieties ar Inesi, tel. 29289859
CIGUN DUNTES IELĀ
Nodarbības vada sertificēta instruktore Diāna Jakuboviča 
Duntes ielā, 28 ceturtdienās plkst. 9.00, no 9. septembra - plkst. 18.00. Pirmā nodarbība – bez maksas. Informācija, konsultācijas – 26003651 vai cigunvingrosana-at-inbox-punkts-lv. CIGUN JŪRMALĀ UN PĀRDAUGAVĀ Nodarbības vada sertificēts instruktors Raits Černajs 
Baltic Beach hotelī
Jūras ielā 23/25 Majoros
otrdienās, ceturtdienās plkst.12.00, trešdienās plkst. 20.00.
Pārdaugavā - Mazā Nometņu ielā 45/53
otrdienās un ceturtdienās no 18-19.00.
EKSKLUZĪVI! Tiek organizēta CIGUN grupa iesācējiem Jūrmalā Dubultu pludmalē sesdienās un svētdienās 11.00. Informācija, individuālas konsultācijas 29214943 CIGUN TUKUMĀ Nodarbības vada sertificēta instruktore, fizioterapeite
Dina Tarvida  Raudas ielā 12a Tukumā
ceturdienās plkst. 18.00.
Informācija, konsultācijas
29413429
CIGUN OGRĒ
Nodarbības vada sertificēta instruktore Maritana Dimsone.
Brīvības ielā 35 ,
pirmdienās plkst.17.45.
Informācija, konsultācijas
29345599, 29528397
CIGUN JELGAVĀ
 Par Jelgavas grupas nodarbībām -
- informācija
pie Dr. Solveigas; tel. 29337625,
un pie Intas; tel. 29272522.
|
|
| | |
| Anti-Aging, jeb Māksla nenovecot - Garā, pilnā, stiprā, priecīgā simtgadu dzīve | |
|
Garā, pilnā, stiprā, priecīgā simtgadu dzīve
 Laima Muktupāvela, žurnāls „Patiesā Dzīve”, 2007.g.
Gribat nodzīvot simts gadus? Vismaz es noteikti vēlos svinēt tieši simtgadu jubileju! Labumu daudz: saņemšu apsveikumu no prezidenta(-es), mani sēdinās pie goda galda un es paknakstīšos kā jaunkundzīte ar mazumiņu. Saradīsies daudz radu un maz-maz...mazbērnu, man rādīs klātnākošos pēcnācējus, bet galvenais, ka visi man beidzot teiks, ka es savos simts gados izskatos vienkārši lieliski. Un viņi nebūs melojuši! Tāpēc, ka es būšu sev atklājusi nenovecošanas kodu un dzīvošu ilgi, priecīgi un laimīgi!!! Tāpēc, ka pasaulē līdz laikam, kad man būs simts gadu, anti-aging, pretnovecošanas noslēpumus zinātnieki būs atklājuši un pilnveidojuši, lai dzīvotu simtdivdesmit gadu...
Varat iedomāties, bet jau tagad zinātnieki un mediķi mūs iedrošina sākt dzīvot, nenovecojot. Izrādās, ka to var sākt darīt jebkurā vecumā. Tikai jādara. Jāgrib un jādara! Uz to mudina Rīgas Stradiņa universitātes Integratīvās medicīnas laboratorijas vadītājs Igors Kudrjavcevs. Dakteris vada arī cigun nodarbības. Cigun ir mācība, kas sakārto cilvēku, izmantojot viņa paša meridiānus, enerģētiskos punktus, tā ir pašattīstības mācība un par to es ar prieku pastāstīšu citreiz. Šoreiz ar dakteri runājām par dzīvesveidu vai metodi, kā saglabāt savas dvēseles un gara mājokli sveiku un veselu līdz sirmam vecumam. „Cilvēks ir veidots kā skaists rokdarbs ar diezgan ilgu garantijas laiku,” – stāsta dakteris Kudrjavcevs. ”Turklāt cilvēks veidots nevis kā veidojums, kas ilgi velk savu dzīvi, dzīves uzvarošajās beigās izskatoties un jūtoties kā vecs zābaks, bet kā būtne, kas līdzīga spuldzītei, kas nodzīvo spožu mūžu un tad – tinkšķ vienā brīdī aiziet! Tas gan nav manis izdomāts salīdzinājums, bet precīzs gan un draiskulīgā salīdzinājumā tā var teikt.”
Jūraszirdziņš rauj mūs uz priekšu
Anti-aging, antieidžings, pretnovecošana būtībā ir profilaktiska medicīna. Tās minimālā programma būtu nodzīvot tik, cik katram paredzēts, turklāt pilnasinīgu mūžu, bet maksimālajai programmai vajadzētu būt, ka cilvēks var nodzīvot vismaz līdz simt divdesmit gadiem, turklāt bez slimībām un vecuma sadrupšanas. Kā pamanījis, anti-aging situācijā nav uzradies drosminieks, kurš publiski paziņotu, ka atklājis mūžīgās jaunības eliksīru, nereklamē jaunības brīnumtabletes, bet visu jauno, kas paradās zinātnē, tomēr pielieto, pārbauda un paņem nepieciešamo. Ir teorija, ka līdz 80 gadiem cilvēka šūnas augot, bet pēc tam stāvot uz vietas. Nevarot atšķirt simtgadīgu no astoņdesmitgadīga. Šūnas nemirst, ir tādas teorijas. Anti-aging arī vēl nav vienprātības, jo viens pēta šūnas, cits brīvos radikāļis, trešais pēta gēnus. Kad būs salikts kopskats? Dažādu nozaru speciālisti beidzot nevis konkurē, bet sadarbojas!
Nesen dakteris Kudrjavcevs atgriezies no anti-aging problēmām veltītā kongresa Londonā un ar patiesu gandarījumu stāsta, ka vienoti sāk sadarboties kardiologi, ginekologi, ortopēdi, endokrinologi, diētas ārsti, osteoporozes speciālisti, dermatologi, plastikas ķirurgi, ģimenes ārsti un sporta mediķi. Beidzot par cilvēku sāk domāt kompleksi.
Sarunas laikā es ik pa laikam pajautāšu kāpēc gan mums tas būtu jādara? Kāpēc cilvēkiem gan būtu jādzīvo tik ilgi, ja bieži vien sastopos ar cilvēkiem, kuriem interese par dzīvošanu pastāv labi ja līdz septiņdesmit gadiem? Pirmo reizi uzjautāts, dakteris Kudrjavcevs tikai izbrīnīts mani uzlūko un neatbild. Patiešām smieklīgi – kāpēc gan būtu jādzīvo garš un mokošs mūžs? Vai var nodzīvot, tincinu? Nezinu, paskatīsimies, sākumā atbild dakteris: “Pirms deviņiem gadiem Stradiņa Universitātē man palūdza vadīt cigun nodarbības. Sāku padziļināt savas zināšanas, sāku lasīt lekcijas un beidzās ar to, ka turpinu šo lielo darbu pats. Tagad nodarboties ar cigun var ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Ventspilī, pat laukos, Madonas rajonā Vestienā, kur notiek cigun nodarbības. Ir seno ķīniešu avoti, kas apgalvo, ka cilvēks var nodzīvot līdz 250 gadiem un cigun ir viens no ilgas dzīvošanas sastāvdaļām – sakārto elpošanu, izvingrina locekļus un saistaudus.”
Dakter, bet ko cilvēks sadarīs pa tiem 250 gadiem – šis jautājums mani mulsina. Zinot, kāda ir realitāte Latvijā, zinot to, ka daudzi pat gaida atbrīvojošās beigas, lai nav jādzīvo tik smags mūžs un nu jau šis termiņš ir dubultots?.. “Viss ir atkarīgs tieši tā – ko cilvēks darīs, tik arī ilgi dzīvos, “- dakteris Kudrjavcevs ir nelokāmi pārliecināts, ka dzīvot vajag, turklāt garu un skaistu mūžu. “Ja neko nedarīs, tad jau skaitās miris. Ja dzīvo, tikai pensiju gaidīdams, tad tipiskākā situācija ir tāda – tikko kā cilvēks aiziet pensijā, vairs neko nedara, tā jau var sevi uzskatīt par mirušu. Pēc neilga laika tādam nestrādājošam cilvēkam rodas problēmas ar veselību, bet drīz vien problēmas atrisinās un to vairs nav... jo radiniekiem vienīgā bēda ir kā aiznest puķītes uz kapiem. Bet, ja cilvēks interesējas par dzīvi, viņš var nodzīvot ļoti ilgi.
Kad mēs interesējamies, tad mēs mācāmies, kad mēs mācāmies, tad deniņu daivās mums strādā hipokampus/jūras zirdziņa= dziedzeris, kas smadzenēm izstrādā cilmes šūnas, atjauno tās. Mūsu organisms ir pilns ar cilmes šūnām, tikai nemākam izmantot, gribam uzreiz paņemt... Gribam uzšūt jaunu un svaigu seju, kaut gan taisnība politiķim, kurš pēc dažu ārstu domām vispār var vairs neko neteikt, jo jau ir pateicis labāk kā neviens: “Skaistums nāk no iekšām!” Brīnišķīga un nemirstīga frāze, kas pārdzīvos pašu politiķi... Pie tam, ja cilvēks mācās un viņam ir aizņemtas abas smadzeņu puslodes, tad samazinās iespēja, ka cilvēks paliek plānprātiņš. Ja smadzenes ir jaunas, tad tās nemitīgi sūta ķermenim komandu: “Es esmu jauns priekšnieks un jūs, ķermeņa locekļi, palūgšu arī ar mani turēties vienā līmenī!” ķermenis labprāt piekritīs. Mūsu resursi paredzēti uz 180 gadiem, bet, tā kā cilvēks izlieto savu enerģiju nepareizi, tad viņam nākas samierināties ar septiņdesmit gadiem.”
Enerģija kredītā. Neizniekot!
Reiz biju Baltinavā, pie dziednieces, es stāstu dakterim – toreiz, pirms gandrīz desmit gadiem, viņai jau bija astoņdesmit gadu, un kad viņu ieraudzīju, pirmajā mirklī šķita ka sievietei ir ap trīsdesmit, tik jauna un skaista viņai bija seja, tikai neatbilstošs, tāds pasmagnējs ķermenis. Jaunās sievietes seja viņai bija divdesmit minūšu, kamēr viņa ar mani runāja, pēc tam, paveikusi savu labo darbu, dziedniece tā kā sagura un aizgāja/atgriezās atpakaļ savā patiesajā ķermenī. Pie šīs sievietes nāca cilvēki un viņa viņiem palīdzēja.
“Ķermenis ar laiku paliek vecāks, tā tas ir,” – vērīgi uzklausījis, dakteris papildināja un pastāstīja salīdzinājumu. “Ja zintniece izmantoja dabas enerģiju, tajā brīdī viņai klāt bija daba, un viņa bija tā kā pieslēgusies dabas spēkiem – līdzīgi kā pieslēdz elektropreces elektrības kontaktam. Anti-aging uzdevums ir atrast – kā cilvēks var būt pieslēgts enerģijas avotam visu laiku? Ar ko tad viņš var sakontaktēt, kas tad ir tas kontakts, lai pēc tam tā – vienā mirklī izņemtu tiešo kontaktu ārā un tās arī būtu pēkšņas uzvarošās beigas, nevis lēna nīkšana tumsā. Netik sen izlasīju fantastikas romānu, kas bija veltīts mūžīgai dzīvei. Romāns par cilvēkiem, kuri var izdzīvot paaugstināta stresa stāvoklī – “Long stress man” – dzīvo divi simti gadu kā spuldzītes.”
“Spuldzītes un vecā zābaka princips,”- dakteris Kudrjavcevs citē.
Dakter, kas tad ir tā enerģija, pie kuras piekontaktējam?
“Ir visāda veida enerģijas: ķīnieši saka, ka viss sastāv no enerģijas ci, kas veido visu: pasauli, zvaigznes, viļņus; vietām tā ir sablīvējusies un veido matēriju; reizēm tā nav tik blīva, tās ir mūsu domas. Ci. Ķīnietis teiktu vienkārši: “O! Es pieslēdzos pasaules ci, mans organisms ir harmonisks, manas domas man netraucē.”
Ķīniešu izpratnē pastāv Pieci patogēnie faktori, sešas kaitīgās emocijas. Piecas stihijas: kokam – vējš, ugunij – karstums, zemei – mitrums, metālam – sausums, ūdenim – aukstums. Reizēm saka, ka ir seši – mitrais karstums... Vasaras mitrums – suta.
Septiņas kaislības: agresija, niknums, dusmas, pārāk liels prieks nav labi, pārāk aktīva domāšana arī nav laba (nevajag, jo tad tiek iztukšota liesa, tiek bijāta gremošana), pārāk lielas bēdas, pārāk liels pedantiskums, pārāk aktīva seksuālā dzīve. Visu vajag – gan prieku, gan bēdas, gan vajag ieviest kārtību, bet viss, kas ir “pārāk”, tas iztukšo cilvēku, un cilvēks vienkārši var palikt traks. Ķīniešiem ir skaidri aprakstīts, ka seksuālās attiecības arī jāapvalda, lai nodzīvotu garu un pilnu mūžu. Tikai pie mums te stāsta visādas muļķības par nebeidzamo seksu.”
Reiz dakteris Kudrjavcevs televīzijas raidījumā “Šeit un tagad” mēģinājis publikai pastāstīt, ko senie ķīnieši domāja par savstarpējām attiecībām un mīlu, un vēlāk programmas režisore bija šausmās – tālrunis zvanījis vienā zvanīšanā, jo vīrieši bijuši sašutuši. Sadusmotie vīrieši zvanījuši kā lavīna: “Ko jūs te muldat? Ja vajag, tad jādara!” Taču ķīnieši par dzimumdzīvi runā pragmatiski – “tad nevajadzētu”, “šito te nedrīkst”, “no tā atturēties”, un praktiski sanāk, ka tuvību praktizēt drīkst ļoti maz. Rezultāts? Viņi ir pusotrs miljards, bet kas notiek mums, eiropiešiem? Nīkstam ārā, ja nevalda pār kaislībām uz katra stūra, kad tik grib. Vīriešiem patoloģiskas slimības, sievietēm neauglība.
Nesen runāju ar kolēģiem no Gaiļezera slimnīcas. Viņi ir svētās šausmās un nedraudzīgi izsakās par modes industriju: ģeometriskā progresijā pieaug nieru saslimšanas, īpaši jaunām sievietēm. Kā tad lai tādas nodzīvo ilgi un veselas, ja jau sabeidz sevi pusmūžu nesasniegušas? Mazāk vajag staigāt ar plikiem vēderiem! Ziemā un atsegt savu vēderu – absurds!”
Paga, paga, es sasparojos, manas mammas jaunībā bija tā, ka sievietes staigāja kaprona zeķēs, mini kleitiņās un īsos mētelīšos a la Tvigija – sievietes izskatījās kā mazas cimperlīgas meitenes. Tagadējās vecmāmiņas apsaldējās un ārstējās. Tagad mūsu meitas staigā plikām nabām, tā arī nodeva modei! Paga, paga, iebilst dakteris Kudrjavcevs, toreiz modes dāmiņas tā nestaigāja visu laiku! Tomēr bija padomju laiki un lai atceramies, ka uz darbu tāda aiziet nedrīkstēja. Otrkārt, jostasvietā atrodas tā saucamais “jostas meridiāns” dai-maj. Tieši šis meridiāns ar enerģiju cilvēkiem apgādā nieres un galveno enerģijas centru djaņ-tjaņ, arī dzimumorgānus. Nedrīkst šo jostasvietas meridiānu saldēt, atsegt, pakļaut vispārējai apskatei, nedrīkst! Pie tam ļoti liels kontrasts – kādreiz eju un redzu, ka meitenei mugurā ir īsa kažokādas jaciņa, pazeminātās jostasvietas džinsi, bet vēderiņš pliks! Krīt sniegs, viņa iet praktiski plika! Taču tas nav tikai sievietēm. Arī vīriešiem parādās nieru slimības. Tāpēc, ka vīrieši ir kopā ar tām sievietēm un kā ķīnieši saka –var inficēties ne jau ar mikrobiem, bet ar enerģiju. Sievietei var nebūt neviena mikroba, bet viņa var savu slimību vīrietim nodot.
Otrkārt, krieviem ir tāds vārds “raznuzdannost” – izlaidība, kad cilvēks seksuālajā ziņā vispār nejūt nekādu robežu. Bet dakter, to taču pat paģēr, apmulsusi iebilstu! Atbrīvošanos – to jau pieprasa! “Lai tas notiek ģimenēs, lai sievietes mīlējas kā sievas – lai tas notiek, bet šitā... kā Glika Bībelē teikts vārds – ‘maucība’, kas notiek apkārt – nu to labāk nevajag pasniegt kā tīru mantu. Nevajag tērēt enerģiju, kas dota cilvēkam ilgai dzīvošanai. Šī enerģija paredzēta cilvēka dzīvei, lai viņš varētu nodzīvot simt divdesmit gadus, nevis enerģija būtu izšļakstīta kā ūdens. Šī enerģija domāta organisma tonusa uzturēšanai, bet to var izmantot arī vienkārši nodzīvošanai.
Tāpat kā automašīnai ir akumulators, un ir ģenerators. Zināms, ja ģenerators nestrādā, tad ar akumulatora enerģiju var braukt kādu laiku. Akumulators ir juaņ enerģija, kura vajadzīga, un, ja to nemitīgi neatjauno, ja tās vietā izmanto citu, ko izstrādā dzīves laikā, tad var mūžīgi braukt, kamēr vien bākā ir benzīns. Cilvēkam arī tāpat – ja viņš dzīvo no iedzimtās enerģijas, tad viņš mierīgi var norullēt kādus piecdesmit sešdesmit gadus – interesanti, jauki un nedomājot par to, cik viņam ir sieviešu vai vīriešu dienā. Ķīnieši vienmēr atgādina: “Nekad pēc vienpadsmitiem vakarā! Nekad alkohola iespaidā! Viss, stop!” Ahā, eiropiešiem tad tik sākas. Pēc vakariņām, pēc vīna, tad tik eiropieši sāk. Jaunieši iedzer apšaubāmas kvalitātes drinkus, un tad tik sākas visas lietas. Patiesībā tieši vīriešiem būtu jāsargā šī enerģija, jo vīrietis atdod enerģiju, ai, atdod. Patiesībā sevi iznieko mūžības priekšā. Vīriešiem, kuriem ir daudz seksuālās enerģijas, viņi šo savu spēku izlieto, atdodot ne tikai sievai, bet dāļā vēl arī mīļākajām, dabiski, ka veči iznieko sevi. Pēc tam vajag viagru, vajag stimulatorus. Žēl, pats vainīgs.
Ja kāds cilvēkiem stāsta, ka uzsācis kursu seksuālajā audzināšanā, izmantojot senās Ķīnas metodes, tad tas ir ļoti aizdomīgi. Senā ķīniešu medicīna... derēja senajiem ķīniešiem! Mūsdienu ķīnieši izmanto modernizētas metodes. Publikai skaidro, vot – senie noslēpumi, ko var mācīties simts gadus... Saka, ka katra adata tiek ievadīta viena milimetra dziļumā, pēc tam pagriezta 30 grādu leņķī... Tā Ķīnā nedara. Redzēju kā to dara patiešām speciālisti – izskatījās gluži vai kā metot šautriņas! Čik, čik!
Ja ir ģimene, ja ir divi vienā miesā, tad šī enerģijas apmaiņa notiek pēc dievišķiem principiem. Pēc ķīniešu mācības, pastāv dao – divi vienā – sievišķā un vīrišķā saskaņā, pilnveidojot vienam otru.”
Nevis piecgadu plāns, bet pa divdesmitgadēm!
Dakter, sakiet kā tad nodzīvot tos simtastoņdesmit? Iziesim pa sešām divdesmitgadēm, pa četrām trīsdesmitgadēm! Kā cilvēkam jādzīvo, kādam jābūt dzīvesveidam, lai šos laikus pieredzētu, lai cilvēks patiešām būtu ilgi degoša spuldzīte, ne vecs, sažuvis zābaks?
“Pirmkārt, jāatceras, ka anti-aging, pretnovecošanai katram cilvēkam jāmaksā desmitā tiesa savai veselībai. No diennakts 24 stundām atņemiet laiku, kas jāatvēl nakts miegam un atlikušo laiku sadaliet ar desmit. Tās ir aptuveni divas stundas dienā. Šīs vidēji 96 minūtes veltiet sev: pastaigājieties, skrieniet pa parku vai mežu, vingrojiet, kājām aizstaigājiet līdz darba vietai, rotaļājieties ar bērniem svaigā gaisā, bet vakarā meditējiet. Mākslas baudīšana arī ir atvēlētais laiks sev, lai ilgi dzīvotu. Pat ēšana, pareiza ēšana ir sava artava pretnovecošanai: dienā ēdiet saknes vismaz piecas reizes, ēdot sakošļājiet barību, nepļāpājiet un... svētot ēdienu. Ja strādājat pie datora, ik pēc stundas piecas minūtes izstaipieties, piecelieties, pavingriniet mugurkaulu. Un vēl šo desmito tiesu jūs maksājat, ja labi izguļaties. Nav nekā labāka par izgulēšanos diensvidū! Guļat, ja ir iespēja un ilgi dzīvosiet!
Lai nodzīvotu līdz 120 gadiem, pirmos divdesmit jāsadala trijās daļās: pirmajos septiņos bērnam nekas nav jādara. Vecākiem ir bērns tikai jāmīl un jāaudzina ar savu piemēru. Nedrīkst stāstīt vienu un darīt ko citu. Piemēram, tāds gadījums, kad smēķējošs tēvs savam bērnam saka: “Nu, mazais, tu nekad nepīpē...” Ja teiks, ka smēķēt ir slikti, bet pats to dara, tad tēvs bērnam radīja vēl lielāku stresu un morālu konfliktu, ka bērnu tā var pataisīt par šizofrēniķi. Ja runā vienu, māca otru un dara trešo – patiešām tā var būt.
Līdz četrpadsmit gadu vecumam bērnam jāattīsta savi talanti: lai bērns tikai iet uz pulciņiem, interešu klubiem, mācās skolā, lai apgūst visu, kas bērnam nepieciešams. Tomēr jāatceras, ka bērni bieži vien ir vecāku nerealizēto sapņu piepildītāji. Sak, ja mātei patīk balets, tad nu viņa savu strupā augumiņa meitu dzen dejot baletu... Manā praksē ir bijis gadījums, kad bērns ir dzimis sacensībnieks, sportists, dzimis futbolists. Fanoja, varēja stundām spēlēt bumbu. Taču vecāki dzina uz karatē. Jā, karatē ir laba lieta, laba. Bet kā vecāki motivēja nepieciešamību pēc karatē? Lai bērns māk sevi aizstāvēt!.. Saku tēvam – nu ko jūs viņu provocējat? Man tēvs atbild, ka vienreiz bērnībā viņam uzbruka, un tas bijis tik šausmīgi, ka savam dēlam viņš to nenovēl. Es atbildu, ka tā domādams, viņš tos uzbrucējus tikai piesaistīs. Labāk lai puika spēlē futbolu, lai trenējas, kājas būs tik veiklas, ka aizbēgs, aizmuks no uzbrucējiem. Ja dzīvībai draud briesmas, tad bēdz: aizmukt nav kauns. Mums vēl ir padomju stereotipi, sak, ja tev uzbrūk , tad tev jāatbild ar to pašu. Nekā! Ja tu māki skriet, tad bēdz, un tie, kuri uzbrūk jau pēc desmit metriem, nespēs paskriet, jo viņiem sāksies aizdusa, jo viņi pīpē, dzer un lieto narkotikas un pārmērīgi nodarbojas ar seksu. Viss! Bet futbolistam sākās neiroze.
(Maza liriska atkāpe – esmu ievērojis, ka sāk parādīties skolas, kur ir obligātā skolas forma. Beidzot! Forma ir disciplinējošs elements. Esmu redzējis kādas ir skolas formas Ķīnā – tas ir moderns sporta tērps. Tikai uz muguras uzrakstīts “tāda un tāda skola”.)
Taču ap divdesmit vienu gadu cilvēkam jau vajadzētu zināt, ko viņš savā dzīvē vālētos darīt. Agrākais termins “profesionālā orientācija” skan pasmagnēji, bet precīzi. Cilvēks beidz skolu, divdesmit viena gada vecumā jau ir pieaudzis. Viss – viņš jau ir gatavs, lai varētu mācīties padziļināti. Iet mācīties tālāk, strādājot zinātnē vai praksē. Lai ilgi dzīvotu, vajag mācīties. Turklāt, lai iemācītais ir izmantojams reālajā dzīvē.
Nākošos divdesmit cilvēks sāks pilnveidoties kā speciālists. Mācās tālāk!”
Cilvēks dzīvo sevis dēļ vai sabiedrības labad, pajautāju, attopoties, ka runājam par dzīviem cilvēkiem Eiropā, nevis teorētiski vidējo cilvēku kaut kur Ķīnā?
“Galvenais, kāds ir mērķis. Ko cilvēks grib pats darīt sabiedrības labā?”- dakteris Kudrjavcevs atbild. “Galvenais – kā cilvēkam atrast savu mērķi? Būt godīgam pret sevi nemaz nav tik vienkārši. Reizēm vecāki rīkojas vardarbīgi: “Tev jābūt ekonomistam, jo ekonomistus vajag visur, ekonomisti badu nemirst!” teica futbolista vecāki. Taču ko darīt tam futbolistam? Ielika viņu studēt institūtā, lai ir profesija. Dzimušais futbolists, kurš dresēts karatē, izturēja ekonomikas studijās kādu gadu. Pēc tam sākās depresijas. Taču es puisim devu padomu: “Viktor, ja jau tu studē ekonomistos, tad labākais variants ir specializēties kā sporta menedžerim! Koncentrējies, lai mācītos skaitīt naudu sporta sistēmā. Tev varbūt nesanāks tik labi kā baņķierim, bet sporta sistēmā tev sanāks lieliski! Turklāt, lai būtu labs menedžeris, tev pašam labi jāspēlē futbols. Pasaules čempions nebūsi, bet spēlēsi komandā. Skaisti tu piepildīsi savu dzīvi, studē ekonomiku kā vecāki vēlas.”
Līdz četrpadsmit gadu vecumam cilvēkam jāapzinās, ko viņš vēlas darīt, līdz divdesmit vienam gadam cilvēkam būtu jāsāk realizēt savi mērķi, savi uzdevumi, un vecāki, ģimene, sabiedrība ir ieinteresēta, lai šis cilvēks nostājas uz kājām. Sāksim ar to, ka, ja bērns no bērnības sevī attīsta savu dzīves misiju, tad viņš ir godīgs pret savām vēlmēm, godīgs pret to, ko viņš vēlas. Līdz četrdesmit gadiem cilvēks maksimāli cenšas apgūt savu profesionālo līmeni un, jau strādājot sabiedrības un savā labā, veido līdzsvaru savā amatā. Ja dzird kādu sakām: “Man ir pašam sava programma – līdz četrdesmit gadiem strādāju, sakrāju miljonu, pēc tam dzīvoju uz procentiem un neko nedaru un atpūšos.” Diemžēl, tādi cilvēki ilgi nedzīvo... neesmu pieredzējis nevienu piemēru,” – secina dakteris Kudrjavcevs.
Daudzi tā saka, tikai retais tā dara, bet nevienam to neizdodas realizēt. Ja cilvēks, kurš nopelnījis naudu ap četrdesmit gadiem, jūt, ka viņam spēka tik daudz, ka var pelnīt vēl – kāpēc viņam to nedarīt? Tas ir labi, lai strādā. Cilvēks ir sociāla būtne.
“Jaunam cilvēkam dod iespēju strādāt. Ārzemēs tikai tam dod, paaugstina posteni, ja viņam ir vismaz ap četrdesmit Anti-aging piespiež izlīdzināt vecumu. Galvenais princips ir individuāla pieeja, jāizpēta cilvēka personība: vai viņš ir nobriedis? Vai tagad var pakļaut savam prātam savas emocijas un strādāt, lai racionālāk var sasniegt rezultātu un vai var saprasties ar citiem cilvēkiem. Ja cilvēkam ir šāds līdzsvars starp prātu un emocijām, tad viņš var strādāt arī divdesmit gados augstā amatā.
Četrdesmitgadnieks cenšas mācīties, vienlaicīgi strādājot, atceroties, ka maksimāli apgūt savu mākslu viņš nekad nebūs pilnveidojis, “ – dakteris turpina stāstīt kā ilgi un pilnasinīgi nodzīvot vairāk kā simts gadus. “Kādreiz man ir smieklīgi, ja redzu kā pārvēršas zinātņu vīri – bieži vien deguns gaisā. Esmu redzējis augstākās pilotāžas ķīniešu skolotājus: iet tāds večukiņš pa ielu ģērbies šortiņos, tīkliņā piens un maize, iet, ar visiem parunādamies. Bet mūsu profesori ganās kaut kur mākoņos.”
Bet ko lai dara, ja sievietei, vidējai eiropiešu sievietei, arī gribas nodzīvot harmonisku mūžu, bet katrs bērns tomēr prasa aptuveni vismaz trīs gadus no sievietes uzmanības, laika un... mūža? Pa kuru laiku lai viņa pašizaug, pabailīgi ieprasos? Tipiski, ka ārsti un skolotāji runā par ideālo variantu, bet, ja iedomājos kādu vidēji tipisku cilvēku, piemēram, trīs bērnu māti, tad skaistā aina bieži vien nobrūk. Paga, paga, protestē dakteris Kudrjavcevs! Cilvēks strādā sev un sabiedrībai! Kāds labums augošiem bērniem no dumjas sievietes, kas profesionālajā ziņā apstājusies uz vietas? Sievietēm ir maksimāli jādod iespēja, lai arī viņas augtu profesionāli. Labi, ja sievietei ir vīrs, ģimene, dzimta, kas sievietei palīdz. Ķīniešiem ir savādāk kā eiropiešiem, jo viņiem dzīve notiek ģimenes vidū. Otrkārt, valsts programmas, kas paredz, ka cilvēki dzīvos ilgi. Valsts paredz, ka sabiedrība noveco, bet vienlaikus plāno, ko darīt ar šo lielo un vērtīgo daudzumu.”
Sievietes līdz četrdesmit gadu vecumā ir izgrauzušās cauri dzīvei, viņām ir dzimuši bērni, un viņas jūtas patstāvīgas savas naudas dēļ. Taču tad viņas kā radošas personības sāk saukt nevis par harmoniskiem cilvēkiem, bet par biznesa sievietēm – pat ar tādu kā ironiski nicinošu pieskaņu, es precizēju sabiedrībā valdošo viedokli. “Bieži vien sievietes ir pāraugušas savus vīrus,” – komentē dakteris Kudrjavcevs. “Viņas tos padzen kā tranus vai, uzpucējot, piecieš. Tas ir pārmetums vīriešiem, bet, ja vīrietis ir tāds, ka viņu tikai piecieš, tā jau ir viņa problēma. Vajag attīstīties, vajag, bet par šitādiem puišiem mēs varam lasīt nekrologos kā tikai viņi pārkāpj sešdesmit gadu slieksni.
Liriska atkāpe par nākotni
Lai gan mēs runājam par ideālo variantu! Pēc četrdesmit cilvēkam jau ir bērni, viņi mācās, attīstās a uz kurieni? Vīrieši atstāj savas vecās sievas, aiziet pie jaunajām – tas ir pārmetums sievietei. Viņš nekad neapprecēsies tāpēc, ka kopmītnē diviem dod atsevišķu istabu. ??? Jā, esat dzirdējusi tādu vārdu kā ‘mīlestība’? ??? Laulībai jābūt racionālai, es domāju... līgums noslēgts debesīs, ne jau uz papīra, pāris sāk cienīt viens otru, viņu mīlestība veidojas, izaug sajūta, ka divi ir viens. Ja divi ir viena miesa, viņi nekad viens otru nepiečakarēs. Nu kā tad es varu apkrāpt pats sevi?”
Vīriešu dzimums tieši norāda un dusmojas, ka laulības institūciju izveidojuši priesteri un mācītāji. Vīriešuprāt, laulība, nav dabisks veidojums. Tagad ļoti daudz sociālantropologu konstatē ģimenes institūcijas sabrukumu. Laikā izstieptā poligāmija, kad padzīvo ar vienu, ar otru, ar nākamo, jo pēc teorijas, cilvēks ir mainīga būtne, kas aug un attīstās, pēc modernām teorijām katrs cilvēks var dzīvot kā grib – vēlams savai pašlielumam atbilstošā dzīvoklī vai telpā. Un štrunts par to, ka tāds vientuļnieks atstāj aiz sevis ļoti lielu ekonomisko pēdu – daudz līdzekļu izlieto par elektrību, apkuri, ir patērētājsabiedrības ideālākais objekts, atļaujas dzīvot vientuļi kā ērglis ar savu platekrāna kinozāli mājās un visvisādām ekstrām. Masu mediju popularizēts vienpatņu dzīvesveids, nekāda tur saime, dzimta vai divsavienība!
“Tāpēc pēc piecdesmit gadiem mūsu labklājīgo eiropeisko māju iekaros musulmaņi un ķīnieši, kuri pastāv ar savām tūkstošgadīgajām tradīcijām, spēcīgo ģimenes institūciju, kur ģimene ir pamatšūna. Iespējams, izklausās, it kā kādam ir izdevīgi graut ģimenes pamatu un šajā akcijā iesaistīta ļoti liela nauda, “- dakteris ir reālists.
“Lai cilvēki Eiropā dara kā grib, bet pēc tradicionālajiem ķīniešu uzskatiem, pasaulē viss notiek pēc iņ + jan principiem, kad kopsadarbojas tieši sievišķi vīrišķais elements kā veselums, nevis divi jan... Nekas labs neiznāks, ja vienam vīrietim būs trīs sievietes ar kurām viņš nedēļā satiksies ar katru savu dienu. Iņ un jan, kad saplūst, sākas trešais = tai-dzi! Kustība, mijiedarbība un nemitīga attīstība. Ja nav divi, bet rīs, tā nav harmonija. Starp diviem sākas enerģētiskā tuvība, pēc dažiem gadiem sākas tas, pie kā jāpiestrādā un skolās vairāk jāmāca kā cilvēkiem prast sadzīvot vienam ar otru, nepropagandējot brīvo dzīvošanas veidu. Man nav pierādījumu, neesmu sazvērestības teorijas piekritējs, bet ar neapbruņotu aci redzams kā eiropiešus lēnām izēd ar viņu pašu netikumiem. Tikai neviens neuzdrošinās to atzīt.”
Raiņa “Mainies uz augšu” iedarbība
Bet ko lai dara nākamajos divdesmit? Starp četrdesmit un sešdesmit? Viņus sāk apciemot slimības, viņi interesējas par ļoti šaurām lietām, par ēšanu, piemēram, jautāju, gara acīm skatot tik daudzus dzīves nogurušos. “Tad cilvēks var strādāt pilnā jaudā! Jāapgūst kāda profesija. Interesanti paliek dzīvot tad, ja viss notiek apzināti, ja apzinies un noformulē mērķi un dabū augstāko atbalstu. Tas ir tavs ceļš.””- izsaucas cigun skolotājs. “Vislielākā atdeve! Jo pēc anti-aging teorijas, sešdesmit gadu vecumā viņam jāapgūst pilnīgi cita profesija, jāmācās cits darbs! Tad astoņdesmit gados viņš mierīgi varēs iet pensijā. Pie šī modeļa cilvēku slimības nemaz nevar ķert. Ja cilvēks prātīgi dzīvojis, ja cilvēks dzīvo harmonijā ar sevi, ja viņš ievēro veselīgu dzīvesveidu, par viņu rūpējas vecāki, valsts un daba, viņš rūpējas par vecākiem, valsti un dabu, dzīvo harmonijā.”
Ko darīt, jo gara mājoklis diemžēl nolietojas, āda kļūst ļengana un neglīta? Ko tomēr darīt, lai tāds smuks izdzīvotu līdz simtam, plastiskā operācija kā glābiņš, es iejautājos? “Sejas izskats atkarīgs no saistaudiem, bet zinājāt, ka tie ir trenējami? – dakteris atjautā pretim.
Bieži vien tā ir, ka veciem cilvēkiem apdziest interese par citiem, par dzīvi. Viņi ir atzinušies, ka viņiem palicis garlaicīgi dzīvot tieši tāpēc, ka viņi visu zina. Zina to, kas notiks! Viņus kaitina notiekošais un iepriekš paredzamais, bet tas patiešām arī notiek, un to sauc par viedumu, es iebilstu! “Ja cilvēks ir atradis, sapratis sevi un realizē savu misiju kā futbolists, ārsts vai zinātnieks, viņš nepievērš uzmanību tādiem sīkumiem.’ Bet ne jau visi ir ārsti vai zinātnieki! Ko lai dara normāls grāmatvedis? – es vēlos zināt kā nodzīvot ilgi un laimīgi pēc klasiskajiem mietpilsonības kanoniem!
“Mēs runājam par ideālo variantu, “ – paturpina dakteris. “Ir anti-aging un gerontoloģija. Anti-aging paredz, ka vajag attīstīties līdz bezgalībai, nenovecojot, bet gerontoloģija strādā ar tiem, kuri jau ir veci gan ķermenī, gan dvēselē. Tāpēc, ja runājam, ko darīt tipiskam grāmatvedim, mums jārunā par citu programmu. Jāatceras, ka nekad nav par vēlu sevī ko attīstīt un mainīt un pamēģināt. Jāpiebilst, ka man ir daudz pacientu starp grāmatvedēm... Cilvēks nemitīgi balansē starp ieņēmumiem/izdevumiem, nemitīgi dzīvo vienos kompromisos. Man gribētos tā, bet varbūt izdarīšu tā... “..no ja sebja smerjal, stanovjas na gorlo sobstvenoj pesņi..” “..aizspiežot savu balsi, savu paša dziesmu apspiedu...” savu lirisko balsi aizspieda Majakovskis, kļūdams revolucionārais tribūns, pats sev par iznīcību, apspiedis sevi revolūcijas dēļ. Lūk, cilvēks nemitīgi uzkāpj savai dziesmai uz astes un mokās starp kompromisiem, slinkumu un kārdinājumiem.
Tradīcijas, kuras traucē, ir jāmet prom! Cilvēkam ir jābūt egoistam, lai kaut ko paveiktu. Cilvēkam ir jābūt precīzākam savās domās un savās vēlmēs. Reizēm viņš pakļaujas citu spiedienam un tāpēc es semināros mācu kā pateikt – nē! Cilvēks mokās kompromisos. Tā kā ne īpaši grib darīt kādu lietu, bet mokās pašpārmetumos, ka labus cilvēkus aizskāris. Kādreiz ir tā – saka – o! satikāmies uz ielas, o! aizejam iedzeram uz satikšanos! Nē, nav vajadzības, piecus gadus iztiku, tagad pacietīšu. O!, cik tu iedomīgs! Tad es citēju Jēzu no Evaņģēlija: “Tu tā saki!” Tie ir citu vārdi, ne jūsu. Cilvēkam ir tikai divi spārni: altruisms un egoisms. Tad var lidot. Iņ un jan, teiktu ķīnieši. Tas nav egoisms, tās ir rūpes par to, kas mums ir uzticēts.
Ir teikts – jūsu miesa, ķermenis ir svētā gara mājoklis. Nu tad uzturiet to kārtībā. Ja kāds jums baksta ar viņaprāt tādiem pienākumiem, ko jūs negribat darīt, tad vienmēr vajag atbildēt: “Pardon, es rūpējos par svētā gara mājokli, man nav laika!” Bieži vien tad cilvēki samelo, atrunājas, ka automašīna salūza. Melot nevajag! Meli un kompromisi indē dvēseli, labāk pielietot “reservatio mentalis” – “garīgo aizsardzību”.
Otra liriska atkāpe
Kā tomēr iemācīties sadzīvot labi? Mūsu laikmeta graujošākā frāze ir – “Es esmu tāda kāda esmu! Un viss!” Pasarg, dies’! Ja cilvēks tā saka, tad viņš var pielikt sev punktu. Tad cilvēks lai tūlīt rok sev bedri kapsētā, jo viņš vairs neattīstās, viņam sākas degradācija. Un, ja sieviete pieprasa: “Mīli mani tādu, kāda esmu!”, tad pasaules tipiskākā atbilde ir: “Paldies, tādas šobrīd nav vajadzīgas! Nāciet pēc desmit gadiņiem...” Vajag mainīties. Ja esi tāda kāda esi, lūdzu, dzīvo purvā, uz salas un lepnā vientulībā. Kāpēc gan ne? Lai dzīvo savā harmonijā kaut vai būdiņā un mežā. Lai ir.
Ir teorija, ka jauna, maz pārdzimusi dvēsele daudz ko mācās – i šūt, i dārzu kopt, i tamborēt. Anti-aging piespiež ikvienu būt jaunai dvēselei – piespiež visu laiku kaut ko jaunu apgūt un mācīties. Bet, ja negrib, var nedarīt. Un jāatbrīvojas no vecām lietām, kas vairs nekalpo un kas nestrādā. Mana sieva glabā manis viņai jaunībā rakstītās vēstules – tās vēl joprojām strādā!
Kāpēc mums tomēr jānodzīvo tik garu mūžu, jautāju pēdējoreiz? Dakteris Igors Kudrjavcevs beidzot atbild: “Tas nav jautājums man... Prasiet to Priekšniekam, kas noteicis cilvēces uzdevumu. Cilvēks, kam ir dzīves jēga, to nejautā, viņš tāpat to zina, kāpēc mēs esam šeit, uz kurieni ejam. To taujā jaunībā.”
Izveides datums : 09/06/2008 @ 15:43
Pēdējās izmaiņas : 02/07/2008 @ 12:25
Kategorija : Anti-Aging, jeb Māksla nenovecot
Lasīts 2431 reizes
 Pirmsdruka
 Izdrukāt lapu
|
| | |
|
Sākums 