DZĪVĀ ŪDENS UPES

Psihologiem un psihoterapeitiem labi zināmais semantiskā lauka jēdziens ir ieguvis jaunu jēgu. Tagad jau var apgalvot, ka šis lauks ir pilnībā materiāls un to veido cilvēka organisma bioloģiskais starojums.
Mūsdienu zinātnē jau ne mazums ir rakstīts par biostarojumu. Ir zināms, kas šis starojums vienmēr ir kopā ar mums un tik intensīvi pārraida informāciju, ka to vairs nevar neņemt vērā. Speciālistiem, kas komunikāciju izmanto par galveno instrumentu, tas ir jāzina un jāvada šie procesi. Cilvēks, kas integrējis savu personību un līdz ar to apguvis biostarojuma procesu vadīšanu spēj noraidīt spēcīgu pozitīvas ārstnieciskās, atveseļojošās un garīgās informācijas plūsmu. Šāda cilvēka klātbūtne pozitīvi ietekmē apkārtējos, izraisot viņos miera, drošības un paļāvības izjūtu. Viņa iekšējā harmonija uz āru tiek noraidīta ar biostrāvojumu. Un nopietni zinātnieki mūsdienās vairs nestrīdas par šī starojuma esamību.

DZĪVĀ GAISMA
Rietumos ir zināmi termini biolauks, biostrāvas aura, ēteriskais starojums, dzīvnieku magnētisms un citi. Austrumos to dēvē par ārējo ci, prānu vai odžasu. Pēdējos trīs gadu desmitos ir veikts īpaši daudz zinātnisku pētījumu, kas paver šī starojuma noslēpumu. Šo pētījumu pirmsākumi meklējami tālajos 20.gados Odesā. Pats jēdziens biolauks ir radies jau 1912.gadā. To ieviesa biologs Aleksandrs Gurvičs. Viņš 1923.gadā ievēroja, ka augu dzīvās šūnas ietekmē cita citu arī tad, ja redzama fiziska kontakta starp tām nav bijis. Lociņa gabaliņš no attāluma iedarbojās uz citu loka gabaliņu, paātrinot tajā mitozes procesus. Starojuma hipotēze pēcāk tika apstiprināta. Vēl pēc laika tika noskaidrots, ka šis starojums ir gaisma – ultraviolētais starojums. Dzīvo šūnu izstarotie fotoni tika nodēvēti par biofotoniem. [9.].
Mēs šo starojumu dēvēsim par dzīvo gaismu.
Nozīmīgs bija 1951.gadā Bernarda Strēlera un Viljama Arnolda atklājums par augu izstarotajiem biofotoniem.[7.]. Pētnieki atklāja, jo vairāk ogļskābās gāzes ir apkārtējā gaisā, jo vājāka ir starojama intensitāte. Indes – ciankālija vai nitrobenzola – klātbūtne apkārtējā vidē krasi mazināja starojuma intensitāti. Visspilgtākais starojums tika novērots aptuveni 37 grādu temperatūrā, kas šūnā notiekošajiem bioloģiskiem procesiem ir visdabiskākā. Dzīvās šunas reaģēja uz dzīves apstākļu pārmaiņām un par savu reakciju signalizēja ar ar gaismu.
Mūsdienās biostarojums Frica Popa vadībā tiek pētīts arī Starptautiskajā biofizikas institūtā (Vācijā). Šis zinātnieks apgalvo, ka biostarojums ir koherents, proti, tam piemīt noteikta struktūra un tas spēj vadīt informāciju. Tieši to savos pētījumos bija konstatējis arī A.Gurvičs.
Interesanti ir jaunākie Japānā veiktie dzīvās gaismas pētījumi [5.]. Zinātnieki ir izpētījuši dzīvās gaismas starojumu, kas plūst no cilvēka rokas aktīvajiem punktiem, un apliecinājuši, ka biofotonu starojuma raksturlielumi ir atkarīgi no cilvēka stāvokļa, proti, šis starojums sniedz informāciju par viņu.
Dzīvās gaismas starojuma intensitāte ir maza. To nevar ar neapbruņotu aci saskatīt kā zelta nimbu ap galvu vai spilgtu dažādu krāsu auru, kas apņem ķermeni. Dzīvās gaismas reģistrēšanai un mērīšanai tiek izmantoti fotoelektroniskie palielinātāji[10]. Rodas jautājums: ja reiz dzīvās gaismas intensitāte ir tik vāja, vai gan tās pētījumiem ir praktiska nozīme? Biostarojumu var izmantot informācijas, piemēram, ārstnieciskās informācijas, noraidīšanai. Mūsu šūnām informācijas saņemšanai spēcīgs starojums nav vajadzīgs. Šūnas ir veidotas tā, lai tās ļoti labi spētu uztvert tikai noteiktas frekvences viļņus, kas ietver bioloģiski nozīmīgu informāciju. Svarīgākais, lai šiem viļņiem būtu vajadzīgā frekvence – tāda pati, uz kādu Radītājs ir noskaņojis mūs.
Pjotrs Garjajevs un citi mūsdienu zinātnieki uzskata, ka dzīvību uz Zemes regulē no ārpuses nākošu starojumu plūsma, kas tiek dēvēta par eksobioloģiskās kontroles faktoru, kas caur analogajiem komunikatīvajiem kanāliem kontrolē genostruktūru. Precīzāk izsakoties, šī kontrole ir Dievišķais Pirmsākums... Tas nozīmē, ka ģenētisko substrātu komunikācija ar eksogēnajām viļņveida struktūrām ir pilnīgi nepieciešama organisma harmoniskai attīstībai. Ārējie Dievišķie (vai mākslīgie) viļņu signāli ietver papildu vai varbūt pat svarīgāko informāciju par Zemes genokontinuumu”. P.Garjajevs apgalvo, ka mūsu gēni ir antenas, kas uztver signālus no ārienes: “Ģenētisko struktūru uzlūkošana par kosmisko viļņu antenām lieliski sasaucas ar Hosē Argueljesa idejām par ģenētisko kodu. Ka šis kods raksturo tikai daļu no dzīves kopainas un ka tā papildinājums ir gaisma – starojuma enerģija. Cenšoties atrast starojuma enerģijas avotu, Argueljess ir nonācis pie secinājuma, ka tas ir mūsu Galaktikas kodols. (Salīdzināsim to ar Vasīlija Lielā aprakstu, kurp viņš sūta mūsu domu, ja vēlamies domāt par Dievu! – I.K.). Tā izstarotās spirālveida pulsāciju plūsmas griežas uz priekšu un atpakaļ – tās ir kods, kas kontrolē pašnododošas un pašpārveidojošas plūsmas”. (Visur raksta autora izcēlumi) [11].
Bet tu, ja gribi runāt vai dzirdēt par Dievu, atsakies no savas miesas, atsakies no ķermeniskajām sajūtām, atstāj, lai paliek zeme, lai paliek jūra, izdari tā, lai gaiss būtu zemāk par tevi, ej garām gadalaikiem un to kārtībai, garām zemes rotām, pacelies virs ētera, dodies garām zvaigznēm, to brīnumiem, krāšņumam, cēlumam, derīgumam, kādu veselumam sniedz labklājība, gaišums, stāvoklis, kustība, kā arī to savstarpējās saiknes un attālums. Kad savā prātā esi izgājis tam visam cauri, apej debesis un, nostājies virs tām, ar vienu domu pārlūko to jaukumus un krāšņumus: debesu karapulkus, Eņģeļu un Erceņģeļu svētlaimīgās sejas un visas debesu iemītnieku dažādās kārtas. Pagājis garām tam visam un atstājis visu radību zemāk par saviem nodomiem, pacel savu prātu un domās iztēlojies nekustīgo, patstāvīgo, nemainīgo, bezkaislīgo, nesalikto, nedalāmo Dievišķo būtību, nesasniedzamo gaismu, neizsakāmo spēku, neierobežoto diženumu, mirdzošo godību, ilgoto labumu, neizsakāmo skaistumu, kas ļoti izbrīna ievainoto dvēseli, bet ko vārdos nav iespējams pienācīgi izteikt.
Tur ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars – neradītā būtība, valdošais diženums, dabiskais labums [14].
Jau izsenis visās reliģijās pastāv detalizēti izstrādātas metodikas, kā lūgšanās savienoties ar Dievišķo Pirmsākumu (zinātniskā valodā runājot, noskaņoties uz ekobioloģiskās kontroles faktora starojumu). Svētie teksti baušļu veidā sniedz norādījumus, kā izdzīvot gan cilvēkam kā individam gan cilvēkam kā sugai. Viss atkarīgs no tā, cik precīzi ir noskaņotas mūsu dzīvās antenas.

INFRASARKANIE STARI ,
ELEKTROMAGNĒTISKAIS LAUKS, RADIOVIĻŅI,
INFRASKAŅA

Vēl no biostrāvojuma sastāvdaļām ir infrasarkanais starojums. Šai gadījumā nav runa par parasto cilvēka ķermeņa siltumu, kas ir sajūtams dažu centimetru attālumā no tā virsmas. Turpmāk sniegtie dati attiecas uz tā dēvētā ārējā ci fenomena pētījumiem. Ārējais ci ir dzīvības enerģija, ko izstaro ārstnieciskā cigun meistara rokas vai cita ķermeņa daļas.
Vairāk nekā 90% šo pētījumu ir veikti Ķīnā, Japānā un Korejā, kur cigun ir tradicionālās medicīnas sastāvdaļa un bioloģiskā starojuma fenomens jau vairākus gadu desmitus ir nopietnu zinātnisko pētījumu objekts. Minēšu tikai dažus piemērus [1.].
1978.gadā Ķīnā Haņseņs Gu un Houšens Ļiņs pētīja cigun meistaru roku aktīvo starojumu. [2.] 50 cm attālumā infrasarkanā starojuma sensors fiksēja pastāvīgu starojumu. Interesantus datus ieguvusi arī zinātnieku grupa no Šanhajas Ķīniešu medicīnas akadēmijas. Vispirms meistars nonāca iekšējās koncentrācijas stāvoklī – aktivizēja savu dzīvības enerģiju, kā tas vienmēr obligāti jādara pirms cigun terapijas seansa. Pēc tam meistars savu roku aktīvos punktus pavērsa pret pacientu, kas atradās viena metra attālumā no viņa, un to ādas zonu temperatūra, uz kurām meistars vērsa šos punktus, paaugstinājās par trim grādiem. Turklāt siltāks nekļuva viss organisms, bet tikai tās ādas zonas, uz kurām meistars raidīja savu starojumu.
1993.gadā Pekinas Tehnoloģijas institūtā veiktajos pētījumos tika noskaidrots, ka cigun meistara organisms izstaro virzītu milimetra diapazona radioviļņu starojumu 4-5cm attālumā no cigun meistara. Meistaram, ieejot iekšējās koncentrācijas stāvoklī, tika fiksēts starojums, kura viļņu garums ir 10 mm, bet miera stāvoklī meistars izstaroja viļņus, kuru garums ir 5mm - gluži tāpat kā pētāmie no kontrolgrupas, kuri iekšējās koncentrācijas stāvoklī neiegāja. Tātad notika acīmredzama apzināta biostarojuma parametru regulēšana.
Ir veikti daudzi pētījumi par cigun meistaru magnētisko lauku. Japāņu zinātnieki no Šova universitātes (Tokio) 1992.gadā novēroja, ka meistara roku magnētiskā lauka intensitāte iekšējās koncentrācijas stāvoklī daudzkārt pārsniedz cilvēka parasto normu.[6.] 1996.gadā šai pašā universitātē veiktie jaunie pētījumi šos datus apstiprināja. [3.]
1993.gadā Ķīnas Kosmiskās medicīnas institūtā tika pētīta vēl viena biostrāvojuma sastāvdaļa - infraskaņa.[4.] Cigun meistars ieņēma ērtu ķermeņa pozu, iegāja iekšējās koncentrācijas stāvoklī un koncentrē uzmanību uz aktīvajiem punktiem. Aparatūra līdz 40cm attālumā no meistara punktiem fiksēja infraskaņu 2-16 hercu frekvencē. Skaņas intensitāte bija pietiekami liela – no 40-54 decibeliem. Protams, tā ir daudz vājāka par infraskaņām, kas dabā rodas dažādās kataklizmās, tomēr pietiekami iespaidīga: ja skaņas varētu dzirdēt, tās būtu parastas sarunas skaļumā. P.Garjajevs, rakstīdams par akustiskajām svārstībām, ko izstaro hromosomas, lietoja izteicienu gēni dzied. Izrādās, tie dzied pietiekami skaļi, lai būtu sadzirdami. Un tie dzied par to, kas notiek mūsu dvēselē!

ĀRSTNIECISKĀ REZONANSE

Protams, biostarojuma daba pilnībā vēl nav atklāta, tomēr meklējumu rezultāti ir jau redzami. Paralēlie pētījumi lietišķās lingvistikas un biostarojuma jomā mums ir palīdzējuši formulēt jaunās komunikatīvās metodes – verbālās rezonanses (Verbal Resonanse – VR®)
pamatpostulātus. [12.] Tajos tiek izmantots jēdziens hiperpersonība [13.] – parādība, kad divi vai vairāki cilvēki komunikācijas procesā apvienojas vienā veselumā un veido sistēmu. Tagad mēs varam apjaust hiperpersonības materiālo substrātu – mijiedarbība notiek ne tikai vārdu un ķermeņa valodas, bet arī biostarojuma līmenī. Atkārtosim, ka hiperpersonība un sistēma šai gadījumā nav tikai abstrakti jēdzieni, bet gan fiziska realitāte. Gan komunikācija, gan realitāte notiek jaunā, efektīvākā slēgumā. Biostarojuma ietekme nav apšaubāma, bet tā kvalitāte ir atkarīga no jūsu stāvokļa. Ja jūsu sirdī ir mīlestība, sarunbiedrs to jutīs, un pat jūsu klātbūtne vien sniegs atvieglojumu. Savukārt, ja jūsos būs tikai domas par to, cik naudas ir klienta maciņā, varat būt pārliecināts, ka biostarojums arī to noraidīs ar augstākās pakāpes precizitāti, klients to lieliski jutīs un turpmāk dosies pie cita konsultanta. Ir tikai viens veids kā likt laukam nest harmonisku informāciju – pašam kļūt harmoniskam.
Protams, lai to panāktu, ir jāiegulda nopietns darbs. Pilnvērtīgs rezultāts iespējams tikai tad, ja regulāri nododaties lūgšanām un attīrāt sevi (“noskaņojaties uz eksobioloģiskās kontroles faktoru”). Jēzus Kristus par to ir teicis:
“Kas Man tic, kā rakstos sacīts: No viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes”
(Jāņa Evaņģelijs 7:38)



Literatūra.
1. Chen K.W. An Analytic Review of Studies on Measuring Effects of External Ci in China// Alternative Therapies.-Jul.-Aug.,2004; 10(4), -P . 38-50.
2. Gu H.,Lin H. Preliminary experimental results of the investigation of materiab basis of therapy of therapy of gi mobilization in gigong//The Nature Journal (Chinese),-1978.-12 (1)
3. Hisamitsu T.,Seto A., Nakazato S.,Yamamoto T., Aung S.K. Emission of extremely strong magnetic fields from the head and whole body during oriental breathing exercises //
Acupuncture & electro-therapeutics research.- 1996. Jul-Dec.- Vol.21 (3-4). – P. 219-227.
4. Hou S., Xu J.,Liu J., Wang X., Qido W. Detection and analysis of infrasonic sound signals
from Qigong and extraordinary function// Journal of Chinese Somatic S cience.-1993.-
Vol.3(1).-P. 24-28.
5. Nakamura K.,Hiramatsu M. Ultra-weak photon emission from human hand: influence of temperature and oxygen concentraction on emission// Journal of Photochemistry and Photobiology. B: Biology.-Vol.80(20.-1 August,2005.- P. 156-160.
6. Seto A., Kusaka C., Nakazato S., Huang W. R., Sato T., Hisamitsu T., Takeshipe C. Detection of extraordinary large bio-magnetic field strength from human search. – 1992.-Vol.17(2).-P. 75-94.
7. Strehler B.L., Arnold W. Light production by green plants// The journal of General Psyho-logy.- 1951.-Vol.34.-P. 809-820.
8. Wu Q., Zhou R. A study of the effect of electronic magnetic radiation in human body// Journal of Chinese Somatic Science. 1993.-Vol.3(3).-P.112-3.
9. Гавриш О., Гурвич А. Подлинная история биологического поля. http://wsyachina.narod.ru/biology/biopoles_history.html
10. Светом дышит каждая былинка. http://jtdigest.narod.ru/dig2_01/svet.htm
11. Гаряев П. Волновой генетический код. Москва, 1997. http://rusnauka.narod.ru/lib/author/garyaev_p_p/1/
12. Кудрявцев И. Вербальный резонанс. Текст доклада на международном конгрессе «Прогресс в фундаментальных и прикладных науках для здоровья человека», Украина, 2004. http://www.sciteclibrary.ru/rus/catalog/pages/7271.html
13. Налимов В., Дрогалина Ж. Как возможно построение модели бессознательного. В книге «Бессознательное. Многообразие видения». Новочеркасск, 1994.
14. Святой Василий Великий. Беседа 15. О вере. В книге «Творения иже во Святых отца нашего Василия Великаго, архиепископа Каппадокийския». Москва, 1993.

Izveides datums : 20/03/2007 @ 13:51
Pēdējās izmaiņas : 30/11/2008 @ 22:34
Kategorija : Par integratīvo medicīnu
Lasīts 1828 reizes

 Pirmsdruka      Izdrukāt lapu